Austrieši izmet miljonus miskastē – depozīta sistēma zem spiediena!

Austrieši izmet miljonus miskastē – depozīta sistēma zem spiediena!

Austrijā kopš 2023. gada janvāra ir spēkā jauna depozīta sistēma, kas uzliek 25 centu depozītu plastmasas pudelēm un skārdenēm. Patērētājiem ir iespēja atgūt savu depozītu, aiznesot tukšos konteinerus uz reversās tirdzniecības automātiem. Tomēr aptuveni 20 procenti šo pudeļu un kārbu nonāk atkritumos, kas ir satraucoši. Pirmajos divos mēnešos pēc sistēmas ieviešanas tika pārdoti aptuveni 100 miljoni depozīta pudeļu un skārdeņu, no kuriem tikai 10 miljoni bija atgriezti līdz 2023. gada marta vidum. Kā norāda “Recycling Pfand Austria” rīkotājdirektore Monika Fiala, par turpmāko atgriešanas līmeni joprojām valda optimisms.

Depozīta sistēmas mērķis ir palielināt atgriešanas līmeni līdz 80 procentiem līdz 2025. gadam un līdz 90 procentiem līdz 2027. gadam. Pie 90 procentu atgriešanas likmes atkritumos nonāktu aptuveni 10 miljoni konteineru, kas atbilst aptuveni 2,5 miljonu eiro zaudējumiem depozītos. Regula izslēdz noteiktus produktus, piemēram, dzērienu kartona kastes, stikla pudeles un pudeles papildinošiem pārtikas produktiem. Ražotāji joprojām drīkst ražot pudeles un skārdenes bez depozīta līdz 2025. gada marta beigām, taču paredzams, ka tās no plauktiem pazudīs ātrāk.

Atbalsts un informētība iedzīvotāju vidū

Saskaņā ar “marketagent” aptauju 80 procenti austriešu atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu. Turklāt 73 procenti jūtas labi informēti par sistēmas detaļām. Augsts atpazīstamības rādītājs ir arī depozīta konteineriem: 84 procenti iedzīvotāju spēj atpazīt depozīta konteinerus, savukārt 87 procenti zina, ka tie jāatdod nesasmalcināti. Diemžēl aptuveni pieci miljoni eiro depozītā paliek neizmantoti, jo daudzi patērētāji pudeles un kannas uzglabā savās mājsaimniecībās, nevis atdod.

Jaunais vienreizējās lietošanas depozīta regulējums, kas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī, paredzēts, lai vēl vairāk stiprinātu pārstrādes iniciatīvas. Paredzams, ka ik gadu tiks pārstrādāti aptuveni 2,2 miljardi pudeļu un kārbu, tādējādi veicinot apļveida sistēmu un samazinot piegružošanu. No 2024. gada 2. janvāra tiks piegādāti jauni dzērienu iepakojumi ar depozīta logo, kas būs obligāti no 2025. gada.

Mērķtiecīgi pasākumi pret plastmasas atkritumiem

Plašākā kontekstā ir svarīgi apsvērt plastmasas atkritumu apsaimniekošanas problēmas ES. Lai gan otrreizējā pārstrāde ir galvenā metode, lielākā daļa savāktās plastmasas tiek eksportēta ārpus ES, bieži vien tāpēc, ka trūkst jaudas vai tehnoloģijas atkritumu apstrādei vietējā līmenī. Šie apstākļi veicina plastmasas atkritumu sadedzināšanas un apglabāšanas poligonos pieaugumu, kas savukārt negatīvi ietekmē vidi.

ES ir apņēmusies izstrādāt klimatam draudzīgas un apļveida metodes plastmasas atkritumu apsaimniekošanai. Tomēr zemais plastmasas pārstrādes īpatsvars liecina par ievērojamiem zaudējumiem ekonomikai un videi. 2019. gadā aptuveni 22 miljoni tonnu plastmasas nokļuva augsnēs, upēs un okeānos, sniedzot satraucošu norādi par efektīvas rīcības steidzamību.

Kopumā Austrijas depozīta sistēmas jauninājumi liecina, ka sabiedrība pamazām virzās uz ilgtspējīgāku nākotni, vienlaikus uzsverot nepieciešamību steidzami uzlabot plastmasas atkritumu apstrādi visā ES. Papildinformāciju skatiet rakstos no Austrija, ÖPB un ES Parlaments.