NATO ministrs Briselē: Krievija ASV miera plānā!

NATO ministrs Briselē: Krievija ASV miera plānā!

Vienna, Österreich - 2025. gada 4. aprīlī NATO ārlietu ministrs pulcējās Briselē divu dienu apmaiņai, kurā uzmanība tika pievērsta ģeopolitiskā spriedze saistībā ar Ukrainas konfliktu. Sarunās piedalījās ES galvenais diplomāts Kaja Kallas. Allianz locekļi, ieskaitot vairākas Eiropas NATO valstis, pauda asu Krievijas kritiku. Viņi apsūdz Maskavu par ASV centieniem torcēt pamieru Ukrainā un aicina uz skaidru ASV atbildi.

ASV valsts sekretārs Marco Rubio parādīja, ka prezidents Donalds Trumps ilgi nebūs apmierināts ar Vladimira Putina kavēšanās taktiku. Atsaucoties uz Ukrainu, Rubio uzsvēra, ka tas bija vairāk par "nedēļām nekā mēnešiem", līdz Amerikas Savienotās Valstis to reaģēja, ja Putins nemainīs savu kursu. Potenciālie pasākumi ietver jaunas sankcijas pret Krieviju vai papildu ieroči Ukrainai. Trumps iepriekš iesniedza priekšlikumu 30 dienu pamiera ieviešanai bez priekšnoteikumiem, bet kuru Putins noraidīja.

Eiropas reakcija uz Krievijas attieksmi

Izzūd Amerikas Savienoto Valstu ar Krieviju pacietība, un Eiropas partneri izrāda izpratni. Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barots sacīja, ka Krievija ir parādā atbildi uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Vācijas ārlietu ministre Annalena Baerboka kritizēja Kremļa "tukšos vārdus un solījumus", savukārt Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lamijs Putins apsūdzēja procesu un aizkavēja situāciju.

Kanādas ārlietu ministre Melānija Džolija aicināja uz Krievijas reakcijas uz pamiera piedāvājumu. Kalasa pauda pārliecību par Amerikas Savienoto Valstu prasmēm ievērot Ukrainas un Eiropas pozīcijas sarunās ar Krieviju. Neskatoties uz to, situācija joprojām ir saspringta: Putins jau bija noraidījis amerikāņu priekšlikumu par pilnīgu pamieru martā.

NATO un ģeopolitiskā spriedze

NATO ārlietu ministra diskusijās bija iekļauts arī ES ieguldījums modernizēšanas centienos. Nākamo četru gadu laikā plānotā mobilizācija 800 miljardu eiro apmērā, un ES aizdevumi 150 miljardu eiro ir paredzēti, lai stiprinātu dalībvalstu militāro spēku. Trumps uzsver, ka visām NATO valstīm vajadzētu tērēt piecus procentus no sava iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai. Pašreizējā Amerikas Savienoto Valstu īpatsvars ir aptuveni 3,4 procenti, savukārt Eiropas un Kanādas valstis izmanto tikai vidēji 2,0 procentus.

Pēdējos mēnešos ir palielinājusies ģeopolitiskā spriedze starp NATO un Krieviju. Ukrainas konflikts ir jāuzskata par kritisku uzmanību. Pēc analītiķu un politisko komentētāju domām, vairāk nekā 100 000 ASV karavīru Eiropā militārā klātbūtne arvien vairāk tiek uztverta kā stratēģisks pasākums Krievijas iebiedēšanai un NATO-Austrumu sānu aizstāvēšanai. Krievijas novērotāji precīzi analizē ASV karaspēka kustības, kas palielina spiedienu uz Krieviju un tiešas konfrontācijas risku.