Slepenās korporāciju sapulces: Štegers brīdina par demokrātijas izjaukšanu!

Slepenās korporāciju sapulces: Štegers brīdina par demokrātijas izjaukšanu!

FPÖ EP deputāte Petra Štegere 2025. gada 4. jūnijā kritizēja SEDE Aizsardzības komitejas sēdi, kas notika aiz slēgtām durvīm. Steger ziņoja par tikšanos ar Microsoft viceprezidentu Bredu Smitu, uz kuru tika uzaicināti tikai grupas koordinatori. Viņa to uzskata par nepārprotamu parlamentārās kontroles izslēgšanu un situāciju sauc par demokrātiski politisku skandālu.

Štegers aicina nodrošināt lielāku caurskatāmību un stingrāku parlamentāro kontroli, lai izvairītos no elites līgumiem. Tas arī uzdod jautājumu, vai ES vēlas pilsoņu vai korporāciju Eiropu. Viņa aicina izbeigt nedemokrātisku praksi un atgriezties pie parlamentārajiem pamatprincipiem. Jūsu aicinājums apšaubīt transnacionālo korporāciju intereses, pieņemot drošības politikas lēmumus, ir saņēmis rezonansi.

Aizsardzības komitejas izaicinājumi

Aizsardzības komitejas SEDE nākotne šobrīd ir neskaidra. Neskatoties uz politisko vienprātību par neatkarīgas aizsardzības komitejas izveidi ES Parlamentā, iekšējie strīdi varētu apdraudēt galīgā lēmuma pieņemšanas grafiku. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, EP deputāti uzstāj uz Eiropas Parlamenta aktīvāku lomu aizsardzības jautājumos.

Pēc jūnijā gaidāmajām vēlēšanām centristu frakcijas varētu panākt vienošanos, kuras mērķis ir Aizsardzības un drošības apakškomisijas pārveidošana par pilntiesīgu komiteju. Paredzams, ka šis solis sakritīs ar ES pirmās aizsardzības komisāres iecelšanu, ko iecēlusi Ursula fon der Lejena, savukārt pašreizējās apakškomitejas nākotne joprojām ir neskaidra.

Politiskā pretestība un ceļš uz priekšu

Dažādas frakcijas cīnās, lai atrastu vispārēju paketi, lai veicinātu komitejas restrukturizāciju. Lai gan apakškomisijas priekšsēdētāja Marija Agnese Straka-Cimmermane un citi liberālie deputāti ir noskaņoti optimistiski, daži sociāldemokrāti ir skeptiski. Tie prasa vienlaicīgu Cilvēktiesību apakškomitejas paaugstināšanu, kas padara diskusijas sarežģītākas.

Pilnvērtīga komiteja teorētiski varētu sākt sarunas par ES tiesību aktiem un virzīt ES programmas. Taču iebildumus iebilst arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja, kas ir nobažījusies, ka viņu zināšanas netiek pietiekami ņemtas vērā aizsardzības politikā. Debates par jaunās Aizsardzības komitejas pilnvarām un tās iespējamo pārcelšanu no galvenās Ārlietu komitejas joprojām ir saspringtas.

Papildu apsvērumi par politisko lēmumu pieņemšanas procesu caurspīdīgumu tika apspriesti Leopolda Ringela 2019. gada publikācijā "Pārredzamība politikā? Limits, problēmas un neparedzētas sekas". Šajā publikācijā ir uzsvērti izaicinājumi, kas saistīti ar politikas caurskatāmības nodrošināšanu, un tas var būt aktuāls Aizsardzības komitejā notiekošo diskusiju par caurskatāmību kontekstā.