ES ievieš stingru 17. sankciju paketi pret Krievijas ēnu floti!

ES ievieš stingru 17. sankciju paketi pret Krievijas ēnu floti!

Eiropas Savienība 2025. gada 20. maijā pieņēma jaunu visaptverošu sankciju paketi pret Krieviju. Šī 17. sankciju pakete ir īpaši vērsta uz tā dēvēto ēnu floti, kas sastāv no gandrīz 200 kuģiem, kas aktīvi darbojas naftas tirdzniecībā. Mērķis ir pārtraukt šo kuģu darbību un nodrošināt, ka šīs flotes operatori vairs neizmanto Eiropas pakalpojumus. Turklāt, kā ziņo vol.at, ​​tie tiek vērsti pret uzņēmumiem, kas atbalsta karu vai apiet esošās sankcijas.

ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa paziņoja, ka tiek gatavotas turpmākas sankcijas. Šie pasākumi ir daļa no koordinētas ES atbildes, kas kļūs arvien stingrāka, jo ilgāk Krievija turpinās karu. "Jo ilgāk Krievija karu, jo grūtāk ir mūsu reakcija," sacīja Kallass. Šajā kontekstā ES ārlietu ministri plāno apspriest ne tikai Ukrainu, bet arī situāciju Gazā un Sīrijā. Austrija atbalsta šos pasākumus, ko pārstāv ministres Beate Meinl-Reisinger un Klaudia Tanner.

Ekonomiskā ietekme un turpmākie pasākumi

Jaunajā sankciju paketē iekļauti arī aptuveni 30 ekonomikas dalībnieki, kurus skāruši jauni eksporta ierobežojumi. Desmitiem cilvēku un uzņēmumu tagad vairs nav iespējas veikt uzņēmējdarbību ES, un viņiem draud aktīvu iesaldēšana. Tajā pašā laikā Lielbritānijas valdība arī paziņoja par jaunām sankcijām, kas īpaši vērstas pret Krievijas ieroču sistēmu piegādes ķēdēm. ES plānotie pasākumi ietver arī Krievijas naftas cenu griestu samazināšanu un turpmākas sankcijas pret Krievijas finanšu sektoru, kā sīkāk aprakstīts vietnē tagesschau.de.

ES aizsardzības ministri, tostarp Vācijas ministrs Boriss Pistoriuss, runāja par Eiropas pārbruņošanos un militāro atbalstu Ukrainai. Pistoriuss pauda skepsi par Krievijas nodomiem un uzsvēra, ka naudas plūsmu nogriešana no enerģijas pārdošanas tiek uzskatīta par visefektīvāko sankciju līdzekli. Aizsardzības ministrs Taners atbalstīja iniciatīvas, taču skaidri norādīja, ka pasākumu efektivitāte vēl ir jāredz.

Globālās perspektīvas un humanitārie aspekti

Ekonomiskajām sankcijām ir arī globāla ietekme, jo īpaši pārtikas apgādē. Krievijas uzbrukums Ukrainai jau ir apdraudējis šo piegādi. Lai gan ES nav noteikusi tiešas lauksaimniecības sankcijas pret Krieviju, ekonomiskās sankcijas ietekmē tirdzniecības nosacījumus. Palīdzības pasākumos jāpatur prātā arī humanitārie aspekti, lai izvairītos no netīšām piegādes problēmām, kā Zinātnes un politikas fonds skaidro pašreizējā analīzē swp-berlin.org. Starptautiskās sabiedrības reakcija liecina, ka pašreizējā krīzē būtiska ir koordinēta reakcija uz Krieviju.

Sarunās par iespējamu pamieru starp Krieviju un Ukrainu diplomātiskie pasākumi, šķiet, līdz šim ir parādījuši nelielu progresu. ASV prezidents Tramps paziņoja, ka sarunas par pamieru jāsāk “nekavējoties”, taču situācija joprojām ir saspringta un nākotne neskaidra.

Kopumā pašreizējie notikumi liecina, ka ES un tās partneri ir apņēmības pilni vēl vairāk pastiprināt ekonomiskos un militāros pasākumus pret Krieviju, vienlaikus neaizmirstot par humanitārajām problēmām.