Vai NATO izdzīvo bez ASV? Atbilde varētu pārsteigt

Vai NATO izdzīvo bez ASV? Atbilde varētu pārsteigt

Seula, Dienvidkoreja - Eiropas drošības arhitektūra saskaras ar izaicinošu realitāti. Amerikas Savienoto Valstu kā NATO mugurkaula loma, kas gandrīz 80 gadus garantē kontinenta drošību, vairs nav pašsaprotams jautājums. Prezidenta Donalda Trumpa nepatika pret Ukrainas prezidentu Volodmiru Zelenski, viņa vēlmi sadarboties ar Krievijas Vladimiru Putinu, un viņa jaunākie paziņojumi par NATO sabiedroto aizstāvēšanu ir piespieduši Eiropas vadītājus domāt par neiedomājamiem: vai ASV lielākā kara laikā Eiropā ir vēl uzticams ASV atbalsts?

NATO bez ASV: jauna perspektīva

Analītiķi ir vienisprātis, ka NATO nav bezspēcīgs pat bez ASV. Ar vairāk nekā miljonu karavīru un jaunāko ieroču tehnoloģiju no 31 citām Allianz dalībvalstīm Eiropa varētu sevi aizstāvēt. Vissvarīgākie NATO militārā budžeta ieguldītāji ir ASV un Vācija ar gandrīz 16 %, kam seko Lielbritānija ar 11 %un Franciju ar 10 %. Tāpēc nebūtu neiespējami kompensēt zaudējumus Vašingtonas ieguldījumā, ja Eiropas valstis apvienojas un iegādājas pareizo aprīkojumu.

ES stratēģijas militārām stiprināšanai

Bens Šreers, Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta (IISS) izpilddirektors, atklāja, ka Eiropa, iespējams, varētu veidot nopietnu parasto un kodolieroču atturēšanu pret Krieviju, ja tā nolemj mobilizēt nepieciešamos resursus. "Tikai Eiropai ir iespējas sevi aizstāvēt, tas ir tikai gribasspēka jautājums," sacīja Šreers Zoom konferencē.

Tomēr paliek jautājums, vai Eiropa vēlas uzņemties šo atbildību. Vairāk nekā 75 transatlantiskās solidaritātes gados Amerikas Savienotās Valstis vienmēr bija taustiņš, ko alianse turēja kopā. Aukstā kara laikā ASV karaspēks ieņēma preventīva faktora lomu pret padomju ambīcijām kontinentā. NATO operācijas Balkānos 1990. gados atbalstīja arī ASV karaspēks un gaisa spēki.

Analīzes uz sadrumstaloto NATO

Jaunākā spriedze, it īpaši Trumpa eskalācija ar Zelensky un ASV palīdzības beigām Kijevam, ir izraisījusi dziļāku plaisu Transatlantiskajā aliansē, kuru analītiķi neuzskata par labošanu. Džons Lough, bijusī NATO amatpersona, pamanīja, ka Amerikas Savienotās Valstis arvien vairāk uzskata Eiropu par konkurentiem, nevis par sabiedrotajiem. "Tiklīdz jūs zaudējat daļu no iesaistīšanās, jūs faktiski zaudējat visu," uzsver Lough.

Daži analītiķi ir pārliecināti, ka NATO bez Amerikas Savienotajām Valstīm nebūt nav slikts. "Tiklīdz ASV sabiedrotie būs pārliecināti, ka viņi vairs nevar paļauties uz Amerikas aizsardzības prasmēm, viņi būs spiesti paplašināt savas spējas," rakstīja Morics Graefrath, Viljama un Marijas universitātes globālā pētniecības institūta akadēmiskais darbinieks.

Eiropas militārais spēks

Attiecībā uz militārām spējām Eiropa varētu kļūt par nopietnu varu, ja tā veidojas. Turcijai ir vislielākā militārā klātbūtne NATO pēc Amerikas Savienotajām Valstīm ar vairāk nekā 355 000 aktīviem karavīriem. Arī Francijai, Vācijai, Polijai, Itālijai un citām Eiropas valstīm ir ievērojami bruņotie spēki, kas varētu strādāt kopā ārkārtas situācijā

Turklāt daudzās NATO valstīs ir mūsdienīgi ieroči, kas ir daudz labāki par Krieviju. Lielbritānijā ir divi moderni gaisa kuģu pārvadātāji, savukārt Krievijai ir tikai novecojis pārvadātājs. Arī Francijai un Apvienotajai Karalistei ir kodolieroči.

A ieskatīšanās nākotnē

Daži cer, ka diskusija par ASV atskaitījumu no NATO ir tikai Trumpa taktika, kas mudina sabiedrotos ieguldīt vairāk viņu pašu aizsardzībā. Šī situācija atgādina iepriekšējos izaicinājumus, kad ASV, kas atrodas Trump pakļautībā, arī izturējās pret rezervētu attieksmi citos konfliktos. Ja situācija Eiropā ir līdzīga, NATO varētu turpināt pastāvēt, pat ja draudi pārlieku ar atkāpšanos.

Vai un kā Eiropā attīstīsies militārā ainava. Tomēr ir skaidrs, ka Eiropas sadarbība ir steidzami nepieciešama, lai nodrošinātu drošību kontinentā.