Tramps un Putins Aļaskā: miera samits vai diktēts miers?

Tramps un Putins Aļaskā: miera samits vai diktēts miers?

ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas līderis Vladimirs Putins piektdien Ankoridžā, Aļaskā, sarīkos vēsturisku samitu. Tas notiek lielākajā ASV militārajā bāzē Aļaskā, kas atrodas aptuveni 7500 kilometru attālumā no Kijevas. Tramps jau licis saprast, ka viņa galvenais mērķis šajā sanāksmē ir miers un stabilitāte pasaulē. Tomēr Baltais nams mazina cerības uz tikšanos: preses pārstāve Karolīna Levita uzsver, ka Tramps vispirms vēlētos dzirdēt Putina priekšlikumus miera līgumam.

Ģeopolitiskā situācija joprojām ir sarežģīta un saspringta. Eiropas NATO valstis un Ukraina pauž bažas par "diktēta miera" iespējamību, kas varētu tikt noslēgts uz Ukrainas rēķina. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs skaidri norāda, ka ir jāaizsargā fundamentālās Eiropas un Ukrainas drošības intereses. Viņš uzstāj, ka neviens miera samits nevar notikt bez Ukrainas un citu Eiropas valstu līdzdalības.

Eiropas vienotība mieram

Kopīgā paziņojumā vairākas Eiropas valstis, tostarp Lielbritānija, Francija, Vācija un Itālija, aicināja izteikties sarunās un aicināja uz pamieru kā priekšnoteikumu sarunu turpināšanai. Viņi uzsver, ka starptautiskās robežas nedrīkst mainīt ar spēku, un aicina nodrošināt stingras drošības garantijas Ukrainai. Šīs bažas saskan ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska izteikumiem, kurš tikšanos raksturoja kā konstruktīvu un norādīja, ka ceļu uz mieru var noteikt tikai kopā ar Ukrainu.

Tramps jau iepriekš ir ierosinājis teritoriju maiņu kā daļu no miera līguma, ko Zelenskis kategoriski noraidīja. Taču ASV prezidents arī atjaunoja Putinam izvirzīto ultimātu, kura termiņš beidzas piektdien. Viņš draudēja ar "ļoti nopietnām sekām", ja Krievija neapturēs uzbrukumus Ukrainai.

Politiskie kontrasti un drošības jautājumi

Sarunās gan Ukraina, gan Eiropas partneri aicina atgriezties pie atzītajām 1991.gada robežām un Krievijai tās ievērot. Putins joprojām pretendē uz vairākiem Ukrainas reģioniem, tostarp Luhansku, Doņecku, Zaporožži, Hersonu un Krimu, un pieprasa šo aneksiju starptautisku atzīšanu. Šīs prasības ir pretrunā ar starptautisko tiesību principiem un nesaņem Kijevā apstiprinājumu.

Lai radītu pamatu iespējamai vienošanās noslēgšanai, Ukraina ir aicinājusi uz 30 dienu beznosacījumu pamieru, ko Krievija līdz šim ir noraidījusi. Vēsturiski miera sarunām ir raksturīgas abu pušu nesamierināmas nostājas, Krievijai uzstājot uz Ukrainas nepievienošanos NATO un neitrālu statusu.

Šo problēmu uzsver dažādie miera plāni, piemēram, Zelenska uzsāktais desmit punktu miera plāns. Tas cita starpā ietver teritoriālās integritātes atjaunošanu un visa Krievijas karaspēka izvešanu. Šajā strupceļā starptautisku dalībnieku loma ir izšķiroša ilgstoša risinājuma atrašanā.

Tāpēc samits Aļaskā varētu būt izšķirošs turpmākajai kārtībai reģionā. Plānots, ka sarunas turpināsies 15.augustā, lai apspriestu ilgtermiņa mierīga risinājuma iespējas. Laikā, kad Ukrainas konflikts prasa lielāku starptautisko uzmanību nekā jebkad agrāk, atliek gaidīt, vai šis samits nesīs reālu progresu miera virzienā, vai arī tas izrādīsies kārtējais politiskais manevrs.

Jaunākās ziņas par Ukrainas konflikta attīstību un notiekošajām starptautiskajām sarunām ir ļoti svarīgas, lai izprastu pašreizējo ģeopolitisko situāciju Eiropā. Šie jautājumi turpinās veidot politisko diskursu, jo Ukrainas iedzīvotāji cietīs no konflikta sekām.

Lai iegūtu sīkāku informāciju un pašreizējo informāciju par situāciju Ukrainā un gaidāmajām sarunām, apmeklējiet vietni vienna.at, [ZDF šodien].