Krievija noraida ASV miera piedāvājumu – rodas jaunas prasības!

Krievija noraida ASV miera piedāvājumu – rodas jaunas prasības!

Pašreizējā strīdā par Ukrainas konfliktu Krievija kārtējo reizi noraidījusi ASV piedāvājumu izbeigt karadarbību. Saskaņā ar ziņojumu oe24 Maskava nopietni apsver ASV priekšlikumus, taču prezidenta Donalda Trampa miera priekšlikums Krievijas valdībai ir nepieņemams. Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs uzsvēra, ka pašreizējos modeļus un risinājumus nevar pilnībā pieņemt to pašreizējā formā.

Pēc Krievijas domām, galvenā sarunu problēma ir konflikta pamatcēloņu nepietiekama izvērtēšana. Šo viedokli atbalsta arī Trampa nesenā kritika abām konfliktā iesaistītajām pusēm Vladimiram Putinam un Volodimiram Zeļenskim. Intervijā žurnālam International Affairs Tramps pauda neapmierinātību par notiekošajām cīņām un bezdarbību par konflikta cēloņiem.

Konflikta vēsturiskais konteksts

Lai labāk izprastu pašreizējo situāciju, ir svarīgi ieskatīties konflikta vēsturē. Ukrainas kara pirmsākumi meklējami Krievijas īstenotajā Krimas anektijā 2014. gadā un tai sekojošajā karā Donbasā. Aneksiju pavadīja vairākas citas eskalācijas, tostarp daļēja Krievijas karaspēka mobilizācija 2022. gada septembrī un kodolieroču draudi, kā arī Ukrainas teritoriju, piemēram, Luhanskas, Doņeckas, Zaparožjes un Hersonas, aneksijas pasludināšana.

Volodimirs Zeļenskis, kurš kopš viņa ievēlēšanas 2019. gadā ir aicinājis sarīkot samitu ar Putinu, ar 2022. gada 4. oktobra dekrētu atcēla tiešās sarunas. Kopš 2014. gada sarunu gaita par konfliktu ir ļoti atkarīga no militāriem notikumiem un politiskā konteksta. Iepriekšējās sarunas par pamieru Donbasā notika Normandijas formāta ietvaros, kurās piedalījās Ukraina, Krievija, Francija un Vācija.

Sarunas un militārā situācija

2015. gada Minskas vienošanās, kuru mērķis bija noteikt nosacījumus pamieram un politiskam risinājumam, vēl nav īstenotas. Krievija noliedz savu lomu konfliktā un uzskata to par iekšēju problēmu, savukārt Ukraina sevi uzskata par starpvalstu karu, kura mērķis ir atjaunot tās teritoriālo integritāti.

Sarunu gaisotne laika gaitā ir ievērojami pasliktinājusies. Pēc neveiksmīgā Stambulas komunikē, kurā tika noteikti nosacījumi pamieram, abas puses 2022. gada maijā pārtrauca sarunas par pamieru. Tikmēr pēkšņa situācijas atvieglošana joprojām ir maz ticama, kamēr Krievija neatteiksies no savām militārajām ambīcijām un Ukraina nesaglabās savu suverenitāti.

Situācija joprojām ir saspringta, un turpmākās sarunas lielā mērā ir atkarīgas no militārās situācijas un politiskā konteksta. Rietumvalstis tagad vairāk iesaistās un atbalsta Ukrainu militāri, kas jau tā sarežģītajās sarunās rada papildu sarežģījumus. Miers būtu iespējams tikai tad, ja visas iesaistītās puses spētu vienoties par ilgtspējīgu politiskās un militārās spriedzes risinājumu.

Notikumi tuvākajās dienās un nedēļās būs izšķiroši, lai noteiktu iespējamo pavērsienu konfliktā un sarunu procesā. Tomēr pēc tam, kad karā tika nogalināti 14 000 cilvēku, cerība uz mierīgu risinājumu joprojām ir trausla.