Krievija noraida ASV miera piedāvājumu, tiek izvirzītas jaunas prasības!

Krievija noraida ASV miera piedāvājumu, tiek izvirzītas jaunas prasības!

Krievija noraidīja Amerikas Savienoto Valstu piedāvājumu pārtraukt cīņu. Saskaņā ar Russland-lehnt-ebot-stell-neue-neue- neue-eue- neue- neue-neue-neue-neue," mērķis = "_ tukšs"> oe24. Krievijas valdība. Ārlietu ministrs Sergejs Rjabkovs uzsvēra, ka pašreizējos modeļus un risinājumus to pašreizējā formā nevar pilnībā pieņemt.

konflikta vēsturiskais konteksts

Lai labāk izprastu pašreizējo situāciju, ir svarīgi aplūkot konflikta vēsturi. Ukrainas karš izraisīja Krievijas aneksiju 2014. gadā un sekojošo karu Donbasā. Pievienojumu pievienoja vairākas citas eskalācijas, ieskaitot daļēju Krievijas karaspēka mobilizāciju 2022. gada septembrī un kodolieroču draudiem, kā arī Ukrainas teritoriju, piemēram, Luhansk, Doņeckas, Saporischschja un Cherson, aneksijas pasludināšana.

Wolodymyr Selenskyj, kurš kopš viņa vēlēšanām 2019. gadā lūdza Putinu, 2022. gada 4. oktobrī Putinam sacīja tiešās sarunas ar dekrētu. Sarunu gaita par konfliktu ir bijusi ļoti atkarīga no militārām norisēm un politiskā konteksta kopš 2014. gada. Kā daļa no Normandijas formāta, kurā tika iesaistīta Ukraina, Krievija, Francija un Vācija, Donbas tika veiktas iepriekšējās piekļuves sarunas.

Sarunas un militārā situācija

Minskas nolīgumi no 2015. gada, kuriem vajadzētu regulēt pārtraukuma nosacījumus un politisku risinājumu, vēl nav īstenoti. Krievija noliedz savu lomu konfliktā un uzskata to par vietējo problēmu, savukārt Ukraina sevi redz starpvaldību karā ar mērķi atjaunot savu teritoriālo integritāti.

Sarunu atmosfēra laika gaitā ir ievērojami pasliktinājusies. Pēc neveiksmīgās Stambulas komunikācijas, kas izveidoja apstākļus bruņošanai, abas puses 2022. gada maijā atteicās no sarunām par starpniecību. Pa to laiku pēkšņa situācijas relaksācija paliek maz ticama, kamēr Krievija neatsakās no militārajām ambīcijām un Ukraina neuztur savu suverenitāti.

Situācija joprojām ir saspringta, un turpmākās sarunas ir ļoti atkarīgas no militārās situācijas un politiskā konteksta. Rietumu štati tagad ir vairāk iesaistīti un militāri atbalsta Ukrainu, kas jau grūtajās sarunās rada papildu komplikācijas. Miers būtu iespējams tikai tad, ja visas iesaistītās puses var vienoties par ilgtspējīgu risinājumu politiskajai un militārajai spriedzei.

Nākamo dienu un nedēļu attīstība būs būtiska, lai atzītu iespējamo pagriezienu konfliktā un sarunu procesā. Tomēr pēc 14 000 cilvēku, kurus nogalināja karš, cerība uz mierīgu risinājumu joprojām ir trausla.