Austrijas ES ieguldījums: strīds par miljardiem un lauksaimniecības finansējumu!
Austrijas ES ieguldījums: strīds par miljardiem un lauksaimniecības finansējumu!
Brüssel, Belgien - Austrijas nostāja attiecībā uz ES budžeta projektēšanu būs izšķiroša nākamajās nedēļās, jo ES komisija iesniedza priekšlikumu palielināt daudzgadu budžetu (MFR) līdz 2 triljoniem eiro. Budžeta komisārs Piotrs Serafins uzsvēra, ka iepriekšējie 1,211 triljonu eiro līdzekļi jāaizstāj ar inteliģentu un vērienīgu budžeta struktūru. Jo īpaši galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, lai segtu gaidāmos parādus no Koronas celtniecības fonda, kas jāatmaksā no 2028. gada.
Šajā kontekstā federālais ministrs Plakolms sacīja, ka koveridu obligāciju atmaksa ir būtiska, lai apgrūtinātu nākamās paaudzes. Austrijas pļavu tabolisms ir vērsts uz faktu, ka vismaz 30 % no ES budžeta tiek ieguldīti klimata mērķos. Tajā pašā laikā valdība iestājas par Eiropas Sociālā fonda līdzekļu uzturēšanu pilnībā, lai garantētu sociālo nodrošinājumu.Dažādi viedokļi par vidēja lieluma nodaļu
Plānotais vidējā līmeņa sadalījums ierosina 300 miljardus eiro lauksaimniecības subsīdijām un 131 miljardu eiro aizsardzībai. Kopējā lauksaimniecības politika (GAP) tiek uzsvērta kā centrālā sastāvdaļa, ar plānotajiem samazinājumiem šajā un koncentrējoties uz aizsardzību. Tāpēc Marterbauers no SPö aicina palielināt Austrijas ES ieguldījumu, vienlaikus paziņojot par nepārtraukto nepārtrauktību.
Komisijas priekšlikums atrisināt jaunus ienākumu avotus, piemēram, tabakas nodokļus, uzņēmumu nodokļus un uz emisiju balstītus nodokļus, lai atrisinātu budžeta izaicinājumus, gan vairākus parlamenta deputātus atzinīgi novērtē, gan kritizē. Vilimskis no FPö apraksta jaunos līdzekļus kā soli virzienā uz centralizētu ES stāvokli un tāpēc noraida priekšlikumus. Tomēr ir vienošanās par nepieciešamību ieguldīt lauksaimniecības un lauku attīstībā.
Ietekme uz vidi un lauksaimniecību
Lauksaimniecības politika ir ne tikai finansēšanas, bet arī vides aizsardzības pasākumu jautājums. Pēc Federālās vides aģentūras teiktā, ES finansējumam ir jānodrošina atbilstība minimālajiem lauksaimniecības standartiem. Šie standarti ir daļa no nosacījuma, kas ir būtisks priekšnoteikums ES subsīdiju piešķiršanai. Ilgtspējīgas prakses veicināšana ir divu ES lauksaimniecības politikas pīlāru uzmanības centrā, un pirmais pīlārs sastāv no tiešajiem maksājumiem un otrais no lauku attīstības.
Turklāt Eiropas aktieriem ir nepieciešams visaptverošs finansiālais atbalsts 5,5 miljardu eiro lauku attīstības pasākumos Vācijā un kopumā 14,3 miljardi eiro otrajam pīlāram līdz 2027. gadam. Tas parāda, ka, neraugoties uz diskusijām par līdzekļu izplatīšanu, ilgtspējīgas lauksaimniecības un vides aizsardzības iesaiste joprojām nav saspringta.
Sarunas par turpmāko ES budžetu būs izšķirošas, lai risinātu gan sociālās, gan ekoloģiskās problēmas reģionā. Gaidāmie lēmumi būs atkarīgi no dalībvalstīm un viņu vēlmes nodrošināt līdzsvarotu un nākotnes orientētus līdzekļus.
Lai iegūtu papildinformāciju par lauksaimniecības politikas piedāvājumiem un videi draudzīgiem pasākumiem, apmeklējiet hred '> hred'> hred '> hred'> hred '> hred'> hred 'hred' hred 'hred' hred 'hred' hre> "https://kurier.at/politik/ausland/eu-kommision-bauern-billionen-euro/403058687"> den Kurier un DetailsOrt Brüssel, Belgien Quellen
Kommentare (0)