Kārners Parīzē: nodrošiniet ES robežas un apturiet nelegālo migrāciju!

Kārners Parīzē: nodrošiniet ES robežas un apturiet nelegālo migrāciju!

Iekšlietu ministrs Gerhards Kārners (ÖVP) dodas uz Parīzi, lai tiktos ar savu Francijas kolēģi Bruno Retailleau. Sanāksmes uzmanības centrā ir kopīgi pasākumi pret nelegālo migrāciju un kontrabandistiem, kā ziņo [oe24]. Kārners uzsver nepieciešamību aizsargāt ES ārējās robežas un palielināt deportāciju skaitu no Eiropas, ko viņš uzskata par izšķiroši svarīgu Eiropas kopējās patvēruma sistēmas (KEPS) izveidei.

Vēl viena centrālā sarunas tēma ir ES Patvēruma un migrācijas pakta ieviešanas steidzamība. Tiek uzsvērts, ka ES ārējo robežu atvērtā struktūra ļauj migrantiem iesniegt patvēruma pieteikumus, pat ja daudzi no šiem pieteikumiem pēc tam tiek noraidīti. Šo problēmu atzinusi ES Komisija, kas strādā pie jaunas KEPS, ar kuras detaļām Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena plāno iepazīstināt 23.septembrī, kā lasāms [FPOE] informācijā.

Eiropas migrācijas politikas izaicinājumi

Izaicinājumi, kas izriet no pašreizējās migrācijas situācijas, ir dažādi. Dublinas nolīgums atstāj atbildību par patvēruma pieteikumiem pirmajai ES valstij, kurā ieceļo migrants. Tādas valstis kā Grieķija un Itālija ir īpaši neaizsargātas, jo tās bieži darbojas kā pirmās iebraukšanas ostas. Savukārt Austrija un Vācija arī cieš no liela patvēruma meklētāju skaita, lai gan tās neatrodas uz ārējās robežas.

Īpaši nopietna problēma joprojām ir nepietiekamais nelegālo migrantu deportāciju skaits. 2019. gadā rīkojumu pamest valsti saņēma 514 000 trešo valstu pilsoņu, bet tikai 162 000 pameta ES. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 650 000 trešo valstu valstspiederīgo turpina nelegāli dzīvot ES. Spiediens uz esošo sistēmu pieaug, jo trūkst reālu praktisku risinājumu situācijas uzlabošanai, kas skaidri norādīts [FPOE] analīzēs.

Legālā migrācija kā risinājums

Vēl viens aspekts, kas ir daļa no debatēm par migrāciju, ir nepieciešamība izveidot legālus migrācijas maršrutus. Pārmitināšanas rezultātā tie, kam nepieciešama aizsardzība, varētu nonākt tieši ES, kas samazinātu atkarību no kontrabandistiem. Piemēram, 2019. gadā ES pārvietošanas ceļā ieradās aptuveni 31 000 cilvēku, bet tajā pašā laikā tika iesniegti vairāk nekā 720 000 patvēruma pieteikumu.

Turklāt Eiropas ekonomikai ir svarīgi augsti kvalificēti darbinieki no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. 2023. gadā aptuveni 89 000 cilvēku saņēma ES zilo karti, un Vācija izsniedza lielāko daļu. Šis legālais ceļš ir svarīgs darba tirgum, kā liecina jaunākā [Eurostat] statistika. Nepieciešamība piesaistīt ES apmācītus speciālistus joprojām ir svarīgs apsvērums migrācijas politikas kontekstā.

Gaidāmais dialogs starp Karneru un Retailleau varētu būt ļoti svarīgs ES turpmākajai migrācijas politikai. Abi ministri saskaras ar izaicinājumu ieviest efektīvus risinājumus, kas gan nodrošina ārējo robežu drošību, gan uzlabo migrācijas tiesisko regulējumu.