Hariss vai Tramps? Ko ķīnieši vēlas no ASV vēlēšanām
Ķīnā bažas rada ASV vēlēšanas: pilsoņi apspriež bažas un cerības par Herisu vai Trampu un viņu ietekmi uz Ķīnas un ASV attiecībām.
Hariss vai Tramps? Ko ķīnieši vēlas no ASV vēlēšanām
ASV prezidenta vēlēšanas ir tepat aiz stūra, un Ķīnas skatieni ir vērsti uz kandidātiem Donaldu Trampu un Kamalu Herisu. Daudzi Ķīnas pilsoņi ir nobažījušies par to, kā vēlēšanas ietekmēs attiecības starp ASV un Ķīnu. Pekinas Ritan parkā, kur seniori dejo un pļāpā, valda cerība uz mieru un bailes no iespējamā konflikta. Sjan kungs, vīrietis ap sešdesmit gadiem, teica: "Mēs nevēlamies karu." Sarunas parkā atspoguļo bažas, ka vēlēšanu lēmumam var būt nopietnas sekas globālajai stabilitātei.
Bailes svārstās no iespējamiem militāriem konfliktiem starp ASV un Ķīnu līdz jau esošo karu eskalācijai Sīrijā un Ukrainā. Viens vecākais Menga kungs apgalvo, ka Tramps ir labāka izvēle, jo viņš apsvērtu ekonomiskās sankcijas pret Ķīnu, bet nevēlas sākt karu. "No otras puses, Baidens, šķiet, veicina vairāk konfliktu," viņš saka. Tas ir balstīts uz priekšstatiem, kas tiek izplatīti arī Ķīnas valsts medijos.
Neskaidrība par Harisu
Kamala Harisa joprojām ir noslēpums daudziem ķīniešiem. Atšķirībā no Trampa, kuram vismaz ir skaidra, ja arī strīdīga politika, Heriss tiek uzskatīts par nenoteiktu lielumu. Savas pēdējās publiskās uzstāšanās laikā viņa pauda skaidru apņemšanos nodrošināt visu valstu drošību un labklājību. "Man nepatīk Tramps," saka tēvs, kurš ir parkā kopā ar savu mazo dēlu. "Problēmas starp ASV un Ķīnu ir pārāk lielas, īpaši Taivānas jautājums." Neskaidrības, kas saistītas ar Harisa nostāju Taivānā un potenciāli stabilākām attiecībām, ko tā varētu piedāvāt, dažos rada apjukumu un bažas.
Taivānas jautājums ir nozīmīgs strīdu punkts. Ķīna uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu un uzskata, ka atkalapvienošanās ir neizbēgama. Savukārt ASV atbalsta Taivānu, tajā pašā laikā oficiāli atzīstot Pekinu par vienīgo Ķīnas valdību. Nesenā intervijā Baidens paudis, ka ASV ir gatavas sniegt Taivānai militāru atbalstu konflikta gadījumā, laužot tradicionālo stratēģiskās neskaidrības kursu.
Iedzīvotāji apzinās viedokļu nesakritību par attiecībām ar Taivānu. ”Es uztraucos, ka mūsu atšķirīgie viedokļi var izraisīt konfliktus,” saka kāds tēvs. "Es nevēlos, lai manam dēlam būtu jāiet militārajā dienestā."
Ekonomiskās bailes un kultūras centieni
Ekonomiskā nenoteiktība ir vēl viena būtiska problēma. Bailes par augstiem tarifiem un tirdzniecības ierobežojumiem, kas varētu tikt atkārtoti ieviesti Trampa laikā, ietekmē noskaņojumu biznesa pasaulē. Saskaņā ar Sjan kunga teikto, tarifu noteikšana līdz 60% apmērā Ķīnas precēm varētu katastrofāli ietekmēt ASV ekonomiku, jo šie pasākumi galu galā ietekmētu amerikāņu patērētājus. "Šie sodi ietekmēs arī nevainīgus cilvēkus Amerikas Savienotajās Valstīs un palielinās dzīves dārdzību," viņš piebilda.
Neskatoties uz politisko spriedzi, Ķīnā pieaug entuziasms par apmaiņu ar ASV. Tādi jaunieši kā 17 gadus vecā Lūsija sapņo par studijām Amerikā un cer uz kultūras tuvināšanos. "Manuprāt, ir lieliski, ka mums ir sieviešu kārtas kandidāte. Tas ir svarīgs solis dzimumu līdztiesības jomā," viņa saka. Lai gan Ķīnas valsts plašsaziņas līdzekļi pauž nacionālo lepnumu, jaunatnei joprojām ir svarīgi iepazīties ar Amerikas kultūras tendencēm.
Lai gan amerikāņu studentu skaits Ķīnā pēdējā laikā ir samazinājies, daudzi izsaka vēlmi nojaukt sociālās un kultūras barjeras. Cerot novērst kultūras plaisu, Lūsija uzskata, ka izšķiroša nozīme ir plašākai pilsoniskajai apmaiņai starp abām tautām. "Mēs varbūt esam nedaudz atturīgi, bet mēs esam sirsnīgi un aicinām amerikāņus pie mums ciemos," viņa saka, atkal pievienojoties savai ģimenei.
Vēlēšanas, kas notiek 5. novembrī, joprojām rada ievērojamu Ķīnas interesi. Joprojām intensīvi tiek apspriesti satraucošie izteikumi par kariem un starptautiskajām attiecībām, kā arī jautājums par to, kurš kandidāts varētu piedāvāt stabilākas attiecības. ASV attieksmi pret Ķīnu veido ne tikai politika, bet arī dziļās saiknes, kas pastāv cilvēku ikdienā. Plašāku informāciju par šo tēmu un abu lielvaru attiecību notiekošo attīstību var atrast visaptverošos ziņojumos vietnē www.bbc.com.