Filma atgādina novembra pogroma šausmas - Kluso bērni

Filma atgādina novembra pogroma šausmas - Kluso bērni

2025. gada 9. novembrī īpašas programmas OKTO ietvaros tiks demonstrēta Freda Tērnheima dokumentālā filma “Kluso bērni”. Programmas sākums pulksten 20:00. angļu valodā, savukārt intervijām oriģinālajā vācu valodā ir subtitri. Filma pievēršas vecāku un vecvecāku likteņu ilgstošajai ietekmei uz nākamajām paaudzēm un izceļ galvenās tēmas, piemēram, traumas un klusēšanu ģimenēs. OTS ziņo, ka...

Īpaši lakoniski ir stāstīti dažādu nacistu iznīcināšanas mašīnas upuru grupu stāsti. Savu viedokli izsaka pieci mūsdienu liecinieki, tostarp Irēna Tērnheima, režisora ​​māte, kura dzīvoja no 1907. līdz 2006. gadam. Filma uzņemta vairākās valstīs, tostarp Polijā, Vācijā, Austrijā un Nīderlandē, un tā pievēršas izaicinājumiem, kas saistīti ar filmēšanu īpaši jutīgās vietās, piemēram, koncentrācijas nometņu memoriālos.

Filmas tēmas un fons

“Kluso bērni” aplūko ne tikai individuālos likteņus, bet arī kolektīvās atmiņas par traumatiskiem pārdzīvojumiem. Izdzīvojušā vainas jautājumi tiek pētīti, filmai turpinot atdzīvināt balsis, kuras apklusina daudzu ģimeņu klusēšana. Dokumentālā filma jau ir piedzīvojusi vairākus publiskos seansus un joprojām tiek rādīta dažādās vietās. Visa informācija atrodama filmas mājaslapā.

Šo stāstu fons ir 1938. gada novembra pogroms, pagrieziena punkts Vācijas vēsturē, kas iezīmēja sistemātisku ebreju vajāšanu un slepkavību sākumu. Pogroms notika naktī uz 9. novembri, un to izraisīja vācu diplomāta Ernsta vom Rata slepkavība 1938. gada 7. novembrī, ko veica Heršels Grinšpans. NSDAP vadība izmantoja šo incidentu kā ieganstu, lai leģitimizētu un organizētu vardarbību pret ebreju iedzīvotājiem. bpb.de sniedz pārskatu par pogroma vēsturisko fonu.

Novembra pogroma brutālie notikumi

Vardarbīgo nemieru laikā, kurus daļēji atbalstīja SA un SS biedri, kā arī civiliedzīvotāji, 1938. gada 9. novembrī tika iznīcinātas aptuveni 1406 sinagogas un lūgšanu telpas, un tika izlaupīti vairāk nekā 7500 ebreju veikali. Oficiālie dati liecina par 91 nāves gadījumu, savukārt pētījumi liecina, ka šis skaitlis pārsniedz 1500. Vairāk nekā 30 000 ebreju vīriešu tika arestēti un nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm. Šie notikumi iezīmē pāreju no diskriminācijas uz sistemātisku vajāšanu.

Pēc pogroma likumi pret ebreju iedzīvotājiem kļuva ievērojami stingrāki; piemēram, no 15. novembra ebreju bērni vairs nedrīkstēja apmeklēt vācu skolas. Turklāt tika nolemts veikt “izpirkšanas maksājumu” viena miljarda reihsmarku apmērā, lai ebreju iedzīvotāji būtu atbildīgi par pogroma laikā nodarītajiem zaudējumiem. Šie pasākumi izraisīja masveida bēgļu kustību, kurā aptuveni 40 000 ebreju aizbēga no Vācijas 1938. gadā un aptuveni 80 000 1939. gadā.

Freda Tērnheima dokumentālā filma ir ne tikai personiska liecība par ģimenes traumu apstrādi, bet arī sniedz ieguldījumu, lai atcerētos un samierinātu novembra pogroma šausmas un tā ilgtermiņa ietekmi uz ebreju kopienu Vācijā un ārpus tās.