Zinātne dialogā: pilsoņi: Interjers atbilst pētniecības ekspertiem!
Uzziniet, kā zinātnieki veicina pilsoņu dialogus Zwickau, Gera un citās pilsētās, lai stiprinātu kontaktu ar iedzīvotājiem.
Zinātne dialogā: pilsoņi: Interjers atbilst pētniecības ekspertiem!
Tendences iestatīšanas solis, lai veicinātu zinātnes komunikāciju, vairāki svarīgi vācu pētniecības iestāžu pārstāvji nesen ir devušies uz mazāku pilsētu ielām. Tā bija pirmizrāde, kad Katja Bekere un viņas kolēģi no Vācijas Pētniecības fonda (DFG), ieskaitot Universitātes taisnstūru konferences locekļus un Berlīnes-Brandenburgas Zinātņu akadēmiju, izveidoja tiešu kontaktu ar pilsoņiem. Sestdien, kas daudziem bija parastā iknedēļas iepirkšanās, šis dialogs sāka mazināt plaisu starp sabiedrību un zinātni.
Pilsētas, kas nonāca šīs iniciatīvas uzmanības centrā, bija Zwickau, Brandenburg A Der Havel, Gera, Wetzlar un Recklinghausen. Šīs vietas ir atlasītas mērķtiecīgā veidā, lai sasniegtu pilsoņus, kuriem līdz šim, iespējams, nebija vai maza piekļuve zinātnei. Tas darbojas ne tikai ārpus akadēmiskā urīnpūšļa, bet arī piedāvā dažādu disciplīnu zinātniekiem iespēju saprotamā veidā paziņot savu darbu un atzinumus.
integrēt zinātni ikdienas dzīvē
Iniciatīva uzsver, cik svarīgi ir tieši zināt, kur cilvēki dzīvo un darbojas. Tā vietā, lai apspriestu abstraktas koncepcijas konferenču telpās, zinātnieki vēlējās sniegt savas zināšanas tirdzniecības vietās un iesaistīties sarunā ar pilsoņiem. Šādas personīgas sarunas var palīdzēt samazināt aizspriedumus un attīstīt labāku izpratni par zinātniskām tēmām.
Bekers uzsver, ka tas attiecas ne tikai uz pētījumu rezultātu ieviešanu, bet arī dzirdēt, kas cilvēkiem interesē un kādi jautājumi viņiem ir par zinātni. Šis ieguldījums ir vērtīgs, jo tas palīdz zinātniekiem pielāgot savu pētījumu virzienu un komunikācijas veidu, lai kļūtu atbilstošāks sabiedrībai.
Svarīgs šo sarunu punkts bija arī izpratne par zinātnisko zināšanu priekšrocībām ikdienas dzīvē. Zinātne var atrisināt daudzus izaicinājumus, neatkarīgi no tā, vai tas ir ar jaunām tehnoloģijām, vai ar izpratni par sociālajām parādībām. Izmantojot šādu apmaiņu, zinātnes organizācijas cer stiprināt uzticēšanos pētniecībai un veicināt dialogu starp zinātni un sabiedrību.
Šeit galvenā loma bija vietējo universitāšu un izglītības iestāžu līdzdalībai. Bija ne tikai lekcijas, bet arī interaktīvi elementi, kas ļāva pilsoņiem tieši mijiedarboties ar pētniekiem. Šādi notikumi varētu iedvesmot potenciālos skolēnus un studentus zinātniskai karjerai un parādīt, ka pētījumi nav nekas, kas rezervēts “elitei”.
Katja Bekere un citi šī projekta iniciatori piekrīt: šādām iniciatīvām nevajadzētu būt unikāliem notikumiem, bet tās regulāri jāveic. Mērķis ir veidot ilgtspējīgas attiecības starp zinātni un sabiedrību, lai vienmēr saglabātu zināšanas plūsmā. Nākotnē šos notikumus varētu attiecināt arī uz citām pilsētām, un tie ir saistīti ar dažādiem formātiem, lai sasniegtu vēl vairāk cilvēku un aptvertu dažādas priekšmetu jomas.
Šī attīstība ir svarīga ne tikai sabiedrības izpratnei par zinātni, bet arī tai ir nozīme politisko lēmumu pieņemšanā. Ja pilsoņi labāk izprot zinātnieku darbu, viņi var pieņemt apzinātus lēmumus un, ja nepieciešams, arī ietekmēt pētniecības iniciatīvas. Laikā, kad zinātne un tehnoloģija arvien vairāk nosaka mūsu dzīves ietvaru, šādi dialogi ir svarīgi.