Merza draudi: uzbrukums mazo ES valstu suverenitātei!

Merza draudi: uzbrukums mazo ES valstu suverenitātei!

2025. gada 3. jūnijā ES deputāte Petra Štegere no FPÖ kritizēja kanclera Frīdriha Merca nesenos draudus attiecībā uz mazākām ES valstīm. Štegers Merza komentārus raksturoja kā "uzbrukumu valsts suverenitātei", īpaši ņemot vērā to, ka uz tiesnešiem tiek izdarīts spiediens un iespējamas ES parlamenta finansiālas sankcijas vai pārkāpuma procedūras, ja tiktu apsvērta novirze no noteiktās ES sankciju līnijas. Pēc Štēgera domām, šis ir apspiešanas mēģinājums, kas ES pašreizējā politiskajā klimatā kļūst arvien izplatītāks. Tā ir bīstama attīstība, kas veicina autoritāru orientāciju Savienībā, kas atgādina centralizētas piespiedu sistēmas.

Štegers arī paskaidroja, ka Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, kurš nesen uzsvēra, ka Slovākija "nav skolēns", pretojas šim spiedienam. Viņa atbalstīja Fico pieeju aizstāvēt nacionālo pašnoteikšanos un demokrātisko dažādību pret Berlīnes un Briseles spiedienu. Šī nostāja sastopas ar pieaugošu pretestību, it īpaši, ja tādas suverēnas valstis kā Ungārija un Slovākija jūtas spiestas aicināt Ukrainas konfliktu meklēt miermīlīgus risinājumus.

Slovākijas politika uzmanības centrā

Plašākā politiskā kontekstā kritiku ES izsaka arī Slovākijas opozīcija, kas apsūdz premjerministru Robertu Fico vēlmē Slovākiju izstāties no ES. Otrdien Fico bija paredzēts parlamentā rīkot uzticības balsojumu, taču tas tika atcelts opozīcijas protestu dēļ. Slovākijas Progresīvās partijas līderis Mihals Šimečka paziņoja, ka balsojums tiks pārcelts pēc tam, kad tika kritizēta Fico rīcība daļēji slēgt tikšanos sabiedrībai.

Fico, kurš pēdējā laikā saasināja savu pret Ukrainu vērsto retoriku, arvien skeptiskāk raugās pret NATO un ES, piepildot cerības par Slovākijas iespējamo izstāšanos no savienības. To darot, viņš var paturēt prātā nākotnes Eiropas krīzes scenārijus, tostarp iespējamo paša bloka izjukšanu. Kritiķi brīdina, ka šādi paziņojumi var kaitēt Slovākijas nacionālajām interesēm.

Atsevišķas valstis ES spriedzes zonā

Diskurss par suverenitāti un nacionālajām interesēm kļūst arvien aktuālāks pašreizējā ES politiskajā vidē. Saskaņā ar SWP Dr. Ekharda Lībkemeiera analīzi liecina, ka neatkarīgu valstu tiesisko varu patiesībā spēcīgi ietekmē nevienlīdzīgas varas attiecības. Šie apstākļi arī rada izaicinājumu, īpaši attiecībā uz tieksmi pēc Eiropas suverenitātes, ko vienmēr, šķiet, apdraud dalībvalstu atšķirīgās intereses.

Nepieciešamība izveidot spēcīgu un suverēnu Eiropas telpu ir ļoti svarīga, taču to sarežģī ģeopolitiskā sāncensība un paļaušanās uz aizsardzību no ārējām varām, piemēram, ASV. Delegāti nolēma stiprināt Eiropas suverenitāti Versaļā 2022. gada martā, taču tas joprojām ir sarežģīts uzdevums, jo drošības deficīts un rīcības pilnvaru trūkums joprojām ir faktors.

Pašreizējā situācija parāda, cik svarīgi ir Eiropas valstīm kopīgiem spēkiem stiprināt savu suverenitāti un pārvarēt globalizācijas izaicinājumus. Šķiet, ka notikumi Slovākijā un reakcija uz Vācijas un citu valstu pozicionēšanu ES daudz ietekmē un būs ļoti svarīgi tuvākajā nākotnē.