Vācija plāno paplašināt strauju veco bunkuru paplašināšanos Krievijas agresijas dēļ

Vācija plāno paplašināt strauju veco bunkuru paplašināšanos Krievijas agresijas dēļ

Berlīne - Pēc Federālās iedzīvotāju aizsardzības un katastrofu palīdzības (BBK) prezidenta teiktā Ralfs Tieslers, Vācijas novecošanās un nobriedušais bunkuru tīkls steidzami ir nepieciešams visaptverošs kapitālais remonts. Intervijā ar slaveno laikrakstu Süddeutsche Zeitung, Tieslers sacīja: "Vācijā ilgu laiku bija plaši izplatīta pārliecība, ka karš nav scenārijs, kas mums jāsagatavo. Tas ir mainījies. Mēs esam norūpējušies par lielas agresijas kara kara risku Eiropā."

satraucoši notikumi Eiropā

Tieslera izteikumi atspoguļo reālistiskas bailes, kuras var izjust visā Eiropā. Baidās, ka Krievija nākamajos četros gados varētu mēģināt vēlreiz, lai uzbruktu Eiropai. Šis periods parasti tiek uzskatīts par minimālo lielumu, kas Krievijai būtu jāapbruņo pēc asiņainajiem un ilgajiem konfliktiem Ukrainā.

Bunkuru stāvoklis Vācijā

Süddeutsche Zeitung ziņojums liecina, ka Vācijai šobrīd ir tikai 580 bunkuri, no kuriem daudzi nav gatavi darbībai. Šis skaits ir ievērojami samazinājies, salīdzinot ar gandrīz 2000 aukstā kara laikā. Pašlaik tikai 5 % Vācijas iedzīvotāju būtu iespēja meklēt aizsardzību uzbrukuma gadījumā. Tas ir satraucoši ar aptuveni 83 miljonu cilvēku iedzīvotāju skaitu.

Plānoti pasākumi aizsardzības uzlabošanai

Tieslers paziņoja, ka viņa autoritāte uzlabos tuneļus, metro stacijas, pazemes garāžas un sabiedrisko ēku pagrabus, lai ātri izveidotu miljonu aizsargājošu pozīciju. Plāno arī sirēnu un brīdinājuma sistēmu paplašināšanu visā valstī. Viņš paskaidroja, ka tika iesniegts visaptverošs modernizācijas plāns vasarā, bet piebilda, ka joprojām ir jābūt nodrošinātam nepieciešamajam finansējumam.

Finansēšanas prasība pārprojektēšanai

"Jaunas bunkuru sistēmas ar ļoti augstām aizsardzības prasībām maksā daudz naudas un laika," sacīja Tieslers. Viņš norādīja, ka BBK ir paredzēts "vismaz" vismaz 10 miljardus eiro nākamajos četros gados un vēl 30 miljardus eiro nākamajos desmit gados, lai pabeigtu kapitālo remontu.

optimisms finansēšanas jautājumā

Vācijas varas uzticībai ir iemesls. Pirms viņš oficiāli kļuva par kancleru, Frīdrihs Mercs spēja atbrīvot pusi triljonu eiro (570 miljardus dolāru) Vācijas aizstāvēšanai, no kuriem daži varētu dot labumu arī BBK. Ņemot vērā milzīgo vajadzību pēc līdzekļiem, lai atjauninātu Bundeswehr, vidēja lieluma uzdevumu varētu arī prioritāri noteikt atšķirīgi.

Bundeswehr

Merzs nesen solīja padarīt Bundeswehr par spēcīgāko armiju Eiropā. Tomēr, lai izpildītu šo solījumu, viņam tomēr būs jāiegulda milzīgas summas, lai modernizētu, apmācītu un aprīkotu karavīrus. Bruņoto spēku parlamentārās komisijas ziņojumā tika norādīts, ka Bundeswehr ir "pārāk maz no visa".

Personāla pieņemšana un personāla trūkums

Bundeswehr jau sen ir nepietiekami finansēts, un pamata infrastruktūra, ieskaitot kazarmas, neatbilst standartiem. Turklāt armijai ir grūti sasniegt personāla atlases mērķus. 2018. gadā Vācija apņēmās līdz 2025. gadam palielināt neatliekamās palīdzības dienestus līdz 203 000 - mērķis, kas vēlāk tika atlikts līdz 2031. gadam. Bundeswehr šobrīd ietilpst tikai 181 000 karavīru.

Personāla griestu uzlabošanas iespējas

Merca valdība apsver iespēju ieviest obligātu militāro dienestu. Tieslers un BBK ir nobažījušies arī par personāla situāciju. "Ārkārtas situācijā mums trūkst darbinieku," viņš teica Süddeutsche Zeitung. "Varbūt mums ir nepieciešams obligāts militārais dienests vai brīvprātīgs civilās aizsardzības dienests ... iespēja, kas ļauj izvēlēties starp civilo un militāro dienestu valstij."