Koronas krīze: draud sabrukt sociālā infrastruktūra!

Koronas krīze: draud sabrukt sociālā infrastruktūra!

Kā norādīja Vācijas Caritas prezidente Eva Marija Velskopa-Defa, korona pandēmija ir atstājusi sabiedrībā dziļas pēdas, kas jūtamas vēl šodien. Viņa raksturo krīzi kā izšķirošu pagrieziena punktu politiskajā un sociālajā vidē, īpaši attiecībā uz migrāciju un nacionālajām valstīm. Velskopa-Defa uzsvēra, ka vīrusu krīze ir veicinājusi bailes, kas dod priekšroku populistiskām tendencēm, un brīdināja par atgriešanos pie robežapsardzības pasākumiem, lai novērstu uztvertos draudus, kā viņa sacīja Katoļu ziņu aģentūrai (KNA).

Steidzami jārīkojas sociālajā sektorā

Welskop-Deffaa sacīja, ka nākotnē ir būtiski, lai sociālajā sektorā būtu pieejami pietiekami finanšu resursi, jo īpaši, lai saglabātu aprūpes personālu. Viņu brīdinājums par finanšu samazināšanu ir balstīts uz pārliecību, ka ir nepieciešama ilgtspējīga sociālā infrastruktūra, lai saglabātu izturību pret krīzēm. Šīs prasības viņa izteica trešdien Berlīnē. Welskop-Deffaa savā ziņojumā Evangelische Zeitung sacīja, ka esošā korona pandēmijas pieredze, ko viņa raksturoja kā "dziļu pagrieziena punktu", ir jārisina detalizēti, taču nenosaucot vainu, lai labāk pārvarētu sociālās problēmas.

Pandēmija īpaši smagi negatīvi ietekmēja ģimenes un bērnus. Katoļu sieviešu sociālais dienests ziņoja par milzīgo stresu, kas īpaši skāra jaunās mātes, savukārt speciālisti, piemēram, Monika Kießig, atklāja, ka daudzi bērni, kuriem nepieciešama palīdzība, šajā laikā nesaņēma nepieciešamo atbalstu. Pēc Kießig domām, pēc pandēmijas nedrīkst aizmirst šo bērnu redzamības trūkumu. Arī slimnīcās un aprūpes iestādēs līdzsvars starp aizsardzības pasākumiem un savstarpējām attiecībām tiek uzskatīts par kritisku, kas izraisa ievērojamu aprūpes personāla pārslodzi, kā skaidroja Caritas Altenhilfe rīkotājdirektors Gundekars Fīrsičs. Steidzami ir nepieciešama labāka apmaiņa starp iestādēm un iestādēm, lai gūtu mācību no krīzes, kas arī būtiski ietekmēs nākotni.