Baltijas valstis saplīst ar Krieviju: solis uz enerģijas neatkarību!

Baltijas valstis saplīst ar Krieviju: solis uz enerģijas neatkarību!

Baltijas štatu Igaunija, Latvija un Lietuva ir spēruši vēsturisku soli: no 2025. gada 8. februāra viņi beidzot pārī no Padomju varas tīkla Brellā, kas stiepās starp Baltkrieviju, Krieviju, Igauniju, Latviju un Lietuvu. Šī atsaistīšana, kas bija iespējama ar intensīviem ieguldījumiem 1,6 miljardu eiro, galvenokārt no ES fondiem, ir reakcija uz palielinātu spriedzi ar Krieviju, it īpaši pēc Krimas aneksijas un turpmākajiem enerģijas un datu cauruļu traucējumiem. Šī attīstība padara Baltijas valstis patstāvīgāk no Krievijas enerģijas avotiem un samazina viņu šantāžu, jo Igaunijas klimata ministrs Joko Alenders uzsver: "Šī ir balva, kuru ir vērts maksāt par neatkarību un drošību," saka Alenders.

Tomēr atdalīšana satur izaicinājumus, tostarp augstākas pilsoņu elektrības izmaksas. Paredzams, ka tie palielināsies par vienu eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecību. Enerģētikas ministrs Vaiciunas no Lietuvas apraksta sagatavošanās darbus iespējamiem "ārkārtējiem scenārijiem". Saskaņā ar šo stratēģiju Lietuvas militārpersonas jau ir sākušas vingrinājumus, lai nodrošinātu jaunās sauszemes līnijas. Lai aizsargātu kritisko saikni starp Poliju un Lietuvu, tiek izmantoti jūras vienības, helikopteri un elites policisti reģionā. Turklāt dramatisks dīzeļdegvielas ģeneratoru pārdošanas pieaugums liecina, ka daudzi Igaunijas pilsoņi gatavojas iespējamām enerģijas kļūmēm, kaut arī viņi ir maz ticami.

Izmaiņas enerģētikas politikā

Šīs norises Baltijas valstīs var kalpot par piemēru citām valstīm, ieskaitot Vāciju. Baltijas valstis vairāk nekā desmit gadus ir strādājušas pie savas enerģijas neatkarības, savukārt Vācijai ir jātiek galā ar savām atkarības no izejvielām no tādām autoritārām valstīm kā Krievija un Ķīna. [N-TV] apraksta, ka Baltijas valstis nodrošina suverēnas atsaistīšanas politikas ilgtermiņa priekšrocības par īstermiņa finansiālo slogu un tādējādi atbilst drošības politikas obligātajam. Baltijas lēmuma mācības ir skaidras: enerģijas neatkarība var būt saistīta ar augstākām izmaksām, taču tā arī aizsargā pret ģeopolitiskiem riskiem un nodrošina valsts drošību.