Gösgen atomelektrostacija: 46 gadi bez drošības pierādījumiem - briesmas reģionam!

Gösgen atomelektrostacija: 46 gadi bez drošības pierādījumiem - briesmas reģionam!

Gösgen atomelektrostacija, kas atrodas netālu no Bāzeles, ir satraucoša tēma kopš nodošanas ekspluatācijā 1979. gadā. Nesenā ziņojumā Šveices kodolenerģijas uzraudzība Ensi atzina, ka elektrostacija 46 gadus nav izpildījusi pamatprasības par pamatlaidēm. Šai neatbilstībai varētu būt nopietnas sekas, it īpaši, ja jūs uzskatāt, ka noplūde ārpus reaktora ēkas varētu izraisīt faktu, ka reaktora kodolu vairs nevar pienācīgi atdzesēt. Šādi drošības trūkumi nav jauni un jau ir noteikti tūkstošgades mijā, kad uzraudzība tika maldināta ar vienkāršotiem aprēķiniem un nepareizām operatora prasībām.

Situācija tika izlieta maija beigās, kad drošības pierādījumu trūkuma dēļ tika slēgta Gösgen atomelektrostacija. Neskatoties uz šo ekspluatācijas pārtraukšanu, Šveices enerģijas piegāde palika stabila, kas radīja bailes par atkarību no kodolenerģijas. Neskatoties uz to, ambijas risks padara spēkstaciju par kritisku punktu Šveices enerģijas politikā. Iespējama kodēšanas negadījums varētu neapmierināt Šveici, bet arī lielas Vācijas daļas, ar radioaktīvā piesārņojuma risku, kas varētu ietekmēt Štutgartu un ārpus tās.

Drošības deficīts un cauruļu nestabilitāte

Saskaņā ar pašreizējo ziņojumu ENSI, dzesēšanas cauruļu pieņemamā stabilitāte Gösgen atomelektrostacijā ir principiāli nepareiza. Pašreizējie atklājumi rāda, ka, neskatoties uz iepriekšējām zināšanām, šīs caurules ir nestabilākas, nekā sākotnēji tika pieņemts. Tāpēc nopietna negadījuma risks ir lielāks nekā iepriekš apgalvots. Būtu jāorganizē tālu evakuācijas Vācijā akūta incidenta gadījumā dažu stundu laikā, kas ilustrē iespējamā riska dimensiju.

2024. gadā ENSI tika reģistrēts kā daļa no pārbaudēm, ka Gösgen atomelektrostacijai bija 8 ziņošanas gadījumi. Kaut arī lielākā daļa šo incidentu ir klasificēti kā mazsvarīgi, paliek fakts, ka drošības pārbaudes un kombinētā kamera ir būtiska, lai novērtētu augu stāvokļus. Piemēram, federālā kodoldrošības inspekcijas (ENSI) citē galvenās elektrostacijas Beznau un Leibstadt, kuros tika ziņots arī par notikumiem, bet tādā mērā tādā mērā kā kritiskajam drošības deficītam, kā novērots Gösgenā.

Pašreizējo diskusiju par Gösgen drošības drošību ietekmē arī radioaktīvo atkritumu un to iznīcināšanas nākotnes plāni. 2024. gadā NAGRA plāno divus ietvara apstiprināšanas lietojumprogrammas, kas ietekmē radioaktīvo atkritumu ilgtermiņa pārvaldību. Tādējādi drošības un nepieciešamo pierādījumu tēma kļūst par daudzslāņainu bažu starp iedzīvotājiem plašākā kontekstā.

Pieejamā informācija ne tikai norāda uz nepieciešamajiem, bet arī steidzami nepieciešamajiem pasākumiem, lai uzlabotu drošības standartus. Diskusija par Gösgen atomelektrostaciju un tās drošības trūkumiem noteikti nebeigsies, kamēr netiks panākts ievērojams progress.