Gēgenas atomelektrostacija: 46 gadi bez drošības sertifikātiem – briesmas reģionam!

Gēgenas atomelektrostacija: 46 gadi bez drošības sertifikātiem – briesmas reģionam!

Gēgenas atomelektrostacija, kas atrodas netālu no Bāzeles, ir bijusi satraucoša problēma kopš tās ekspluatācijas uzsākšanas 1979. gadā. Šveices kodolenerģijas regulators ENSI nesenajā ziņojumā atzina, ka elektrostacija nav izpildījusi pamata drošības prasības 46 gadus. Šai neatbilstībai var būt nopietnas sekas, jo īpaši ņemot vērā to, ka noplūde ārpus reaktora ēkas var izraisīt to, ka reaktora serdi vairs nevarēs pienācīgi atdzesēt. Šādas drošības nepilnības nav nekas jauns un tika atklātas jau gadu tūkstošu mijā, kad uzraugošo iestādi vēl pievīla vienkāršoti aprēķini un operatora neprecīzi apgalvojumi.

Situācija sasniedza galējo punktu maija beigās, kad drošības pierādījumu trūkuma dēļ tika slēgta Gēgenas atomelektrostacija. Neraugoties uz šo slēgšanu, Šveices elektroenerģijas piegāde palika stabila, kas liek domāt par atkarību no kodolenerģijas. Tomēr vides apdraudējums elektrostaciju padara par kritisku punktu Šveices enerģētikas politikā. Iespējamā kodolieroču sabrukšanas avārija var būtiski apdraudēt ne tikai Šveici, bet arī lielu daļu Vācijas, radot radioaktīvā piesārņojuma risku, kura sekas var būt pat Štutgartē un ārpus tās.

Drošības trūkumi un cauruļu nestabilitāte

Saskaņā ar pašreizējo ziņojumu ENSI, pieņemtā dzesēšanas cauruļu stabilitāte Gēgenas atomelektrostacijā ir būtībā nepareiza. Pašreizējie atklājumi liecina, ka, neskatoties uz iepriekšējām zināšanām, šīs caurules ir nestabilākas, nekā sākotnēji tika uzskatīts. Tāpēc nopietnas avārijas risks ir lielāks, nekā tika apgalvots iepriekš. Akūta incidenta gadījumā Vācijā dažu stundu laikā būtu jāorganizē plaša evakuācija, kas ilustrē iespējamā riska dimensiju.

2024. gadā ENSI pārbaužu ietvaros tika reģistrēts, ka Gēgenas atomelektrostacijā ir 8 ziņojami incidenti. Lai gan lielākā daļa no šiem negadījumiem ir klasificēti kā nelieli, fakts joprojām ir tāds, ka drošības auditi un ar to saistītā kamera ir būtiska, lai novērtētu iekārtas apstākļus. Federālā kodoldrošības inspekcija (ENSI) kā piemērus min Beznau un Leibštates atomelektrostacijas, kurās tika ziņots arī par incidentiem, taču nav tādu kritisku drošības deficītu, kāds tika novērots Gēgenā.

Pašreizējo diskusiju par Gēgenas atomelektrostacijas drošību ietekmē arī turpmākie radioaktīvo atkritumu un to apglabāšanas plāni. Nagra 2024. gadā plāno divus vispārīgo licenču pieteikumus, kas attiecas uz radioaktīvo atkritumu ilgtermiņa apsaimniekošanu. Tāpēc drošības un nepieciešamo pierādījumu jautājums plašākā kontekstā kļūst par sarežģītu problēmu iedzīvotāju vidū.

Pieejamā informācija liecina ne tikai par nepieciešamajiem, bet arī steidzami pieprasītajiem pasākumiem drošības standartu uzlabošanai. Diskusija par Gēgenas atomelektrostaciju un tās drošības trūkumiem noteikti nebeigsies, kamēr netiks panākts būtisks progress.