Blatenas rekonstrukcija: cerība pēc zemes nogruvuma Šveicē!

Blatenas rekonstrukcija: cerība pēc zemes nogruvuma Šveicē!

2025. gada 28. maijā Lešentālē Šveicē notika postošs zemes nogruvums, kas apraka lielu daļu Blatenas pilsētas zem drupām. Šī katastrofa, ko izraisīja šķembu masas no Kleinera Nesthorn un Bērzu ledāja, ne tikai iznīcināja iedzīvotāju dzīves vidi, bet arī padarīja neskaitāmas mājas un vietas. Vīrietis, 64 gadus vecs aitu audzētājs, kopš tā laika ir pazudis un tiek uzskatīts par mirušu. Situācija smagi skartajai kopienai radīja milzīgus izaicinājumus.

Reaģējot uz šo negadījumu, Blatens tika evakuēts 2025. gada 19. maijā, nogādājot drošībā aptuveni 300 iedzīvotājus un dzīvniekus. Daži iedzīvotāji varēja atgriezties 2025. gada 5. jūnijā, taču saglabājas vēl viena nogruvuma risks. Lai atgriešana un rekonstrukcija noritētu droši, nepieciešami visaptveroši ģeoloģiskās un telpiskās plānošanas precizējumi. Ģeologs Hanss Rūdolfs Keuzens uzsvēris, ka rekonstrukcijai izšķiroša nozīme ir precīzai topošā ciemata atrašanās vietai un ir jāatrod droša vieta ārpus bīstamās zonas. Saskaņā ar Kleine Zeitung Keusens ir pārliecināts, ka rekonstrukcija ir tehniski iespējama, taču iestājas pret kalnu iedzīvotāju pārvietošanu.

Federālā valdība plāno ārkārtas palīdzību

Šveices federālā valdība tagad ir paziņojusi par piecu miljonu franku ārkārtas palīdzību cietušajiem Blatenas iedzīvotājiem. Šis pasākums, kas balstīts uz federālās prezidenta Karīnas Kelleres-Sateres iniciatīvu, ir paredzēts kā pirmie soļi cietušo atbalstam. Tomēr vides ministrs Alberts Rösti brīdināja, ka faktiskie zaudējumi Blatenā var ievērojami pārsniegt pieejamos resursus. Rekonstrukcija tiek uzskatīta par sarežģītu izaicinājumu, kas prasa ne tikai finansiālus, bet arī drošības apsvērumus.

Tajā pašā laikā jautājums par rekonstrukciju ir pretrunīgs iedzīvotāju un ekspertu vidū. Uri Alpu kultūru institūta direktors Boriss Previšičs redz pamatotus iemeslus rekonstrukcijai, ja vien tā notiek drošā vietā. Viņš atbalsta dinamisku izpratni par Alpu reģionu un atbalsta iedzīvotāju mobilitātes palielināšanu, lai izvairītos no dabas apdraudējumiem. Tas nozīmē, ka trīspakāpju lauksaimniecības koncepciju varētu attiecināt arī uz dzīvojamo platību, lai nodrošinātu lielāku drošību.

Riski un emocionālās pieķeršanās

Debatēs par rekonstrukciju izšķiroša nozīme ir arī iedzīvotāju emocionālajai saiknei ar Blatenu. Kritiskās balsis, kas aicina samazināt ieleju iedzīvotājus, iedzīvotāji neuztver labi. Vienlaikus tā ir sarežģīta situācija, kurā rūpīgi jāizvērtē rekonstrukcijas riski un finansiālie aspekti. Diskusija par kalnu ciematu nākotni ir būtiska, jo klimata pārmaiņas un ar tām saistītie nestabilie akmeņi rada papildu riskus.

Nākamnedēļ parlaments lems par piedāvāto ārkārtas palīdzību, savukārt eksperti turpinās apspriest kalnu ciemata nākotnes ilgtermiņa stratēģiju un drošību kalnu apvidos. Saskaņā ar SRF šīs diskusijas centrā ir emocionālā saikne, tradīcijas, drošība un solidaritāte skartajā kopienā. Visaptveroša dzīves vides atjaunošanas koncepcija un diferencēta izpratne par briesmām tiek uzskatīta par nepieciešamu, lai saglabātu Alpu identitāti veidojošo kultūru.

Notikumi tuvākajās nedēļās rādīs, kādā virzienā virzīsies Blatena plāni. Atliek noskaidrot, vai ciematu var atjaunot vēsturiskajā vietā, vai arī jādomā par alternatīviem risinājumiem.