Suche
Enerģijas pāreja briesmās? Strīds par zilo ūdeņradi palielinās!
Enerģijas pāreja saskaras ar izaicinājumiem: fosilās tehnoloģijas ietekmē politiku, kamēr ūdeņradis tiek uzskatīts par galveno.
Enerģijas pāreja briesmās? Strīds par zilo ūdeņradi palielinās!
2025. gada 28. maijā galvenā uzmanība tiek pievērsta diskusijai par ūdeņraža tehnoloģijām un tās lomu enerģijas pārejā. Politika daudzās valstīs kavē progresu šajā jomā. Fosilā un atomu tilta tehnoloģijas bieži tiek parādītas kā risinājums problēmām, kuras tās ir radījušas. Šis konteksts parāda skaidru fosilo atomu grupu ietekmi uz politiķiem visā pasaulē, lai uztvertu šo perspektīvu, kā ziņots.
ES līmenī "zilais" ūdeņradis tiek uzskatīts par pieņemamu pārejas risinājumu. Šāda veida ūdeņradi rada fosilā strāva, piemēram, ogles vai dabasgāze, iegūtais CO₂ tiek glabāts pazemē. Ģeologi saka, ka Co₂ paliek pazemē pastāvīgi. Austrijas enerģētikas grupu prezidents Maikls cīņa ir pozitīvi komentējis šo pieeju. Kamēr Austrija jau izmanto apmēram 90 % no atjaunojamās elektrības, ES vidējais rādītājs ir gandrīz 50 %.
Ūdeņraža loma enerģijas sistēmā
Ūdeņradis arvien vairāk tiek atzīts par centrālo komponentu nākotnes enerģijas sistēmai. Īpaši ķīmiskajā rūpniecībā, tērauda ražošanai, kā arī gaisa un kuģu satiksmei, ūdeņraža lietošanai tiek izmantotas svarīgas lomas. Ūdeņraža tirgū ir dažādas ražošanas tehnoloģijas: zaļa, pelēka, zila, tirkīza, sarkanā un apelsīna ūdeņradis, saskaņā ar kuru katra krāsa rada atšķirīgas emisijas un enerģijas izdevumus, piemēram, federālais vides birojs uzsver.
Zaļais ūdeņradis, kas ģenerēts no atjaunojamām enerģijām, izmantojot elektrolīzi, tiek uzskatīts par videi draudzīgāko variantu, un tā efektivitāte ir aptuveni 75 %. Salīdzinājumam, ūdeņraža ražošanā tiek saglabāta mazāk enerģijas nekā atjaunojamās elektrības tiešā lietošanā, īpaši siltumsūkņiem, kas var ietaupīt 3,3 kWh dabasgāzi, savukārt ūdeņradī var ietaupīt tikai aptuveni 0,6 kWh.
Tehnoloģiskās attīstības vietnes
Federālā valdība plāno līdz 2030. gadam uzstādīt ūdeņraža elektroliserus ar 5 GW jaudu un tādējādi nodrošina 14 TWH ūdeņradi. Paredzams, ka līdz 2035. gadam elektrolīze palielināsies līdz 40 GW visā Eiropā. Ūdeņradi var izmantot arī kā alternatīvu degvielu satiksmē, taču tā izmantošana jāizmanto, ja nav iespējama tieši atjaunojamās elektroenerģijas izmantošana. Vācijā ūdeņraža efektivitāte bieži ir apšaubāma salīdzinājumā ar citām atjaunojamām tehnoloģijām, jo priekšroka tiek dota tiešai lietošanai, kā Federālā ekonomikas un klimata aizsardzības ministrija.
Rezumējot, var redzēt, ka, neraugoties uz izaicinājumiem un esošo politisko ietekmi, ūdeņraža tehnoloģijas tiek atzītas par galveno enerģijas piegādes atslēgu. Viņi piedāvā gan nolīdzināmu enerģijas formu, gan iespēju kompensēt svārstīgu ražošanu no atjaunojamiem avotiem un tādējādi stabilizēt enerģijas sistēmu.