Drošības debates Eizenštatē: Eiropa cīnās par hibrīdu draudiem!

Drošības debates Eizenštatē: Eiropa cīnās par hibrīdu draudiem!

2025. gada 13. septembrī apmēram 100 dalībnieku Eiropas vārtos Eizenštatē apsprieda Eiropas drošību Ukrainas kara kontekstā. Pasākums, kas bija pilnībā izpārdots, piedāvāja ievērojamus paneļu viesus, piemēram, prokuroru Gabiju Švarcu, militāro stratēģi Markusu Reisneru un bijušo ārlietu ministru Maiklu Linhartu. Diskusijas galvenā tēma bija jautājums: "Eiropa karā?"

Markuss Reisners uzsvēra, ka Eiropa un ES ir “karā”, bet ne parastajā nozīmē. Draudus galvenokārt izraisītu hibrīdi uzbrukumi, kritiskā infrastruktūra, IT sistēmas un ekonomika. Šādu uzbrukumu piemēri ir aizskaroši pret Vācijas jūras kuģiem, hakeru uzbrukumi Londonas biržā un sprādzienbīstamie Unterseischer interneta kabeļi. Reisners ziņoja par krievu droniem, kas iekļūst Polijas gaisa telpā, lai pārbaudītu ES robežas un to aizsardzības mehānismus.

Hibrīda kara draudi

Aizvien pieaugošo hibrīdu uzbrukumu skaitu apstiprina arī NATO. Jo īpaši Krievija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja paļaujas uz kiberuzbrukumiem un mērķtiecīgu sabotāžu, lai kaitētu Rietumu sabiedrotajam. Pašreizējais piemērs tam tiek sagriezts zem ūdens kabeļiem Baltijas jūrā, kurus sabotāža varētu būt sabojājusi. NATO valstis pēdējos gados arvien vairāk cenšas sasniegt šādus uzbrukumus ar intensitāti un biežumu. Šajā sakarā jau ir apspriestas aizsardzības stratēģijas, lai reaģētu jau labu laiku un labāk aizsargātu kritisko infrastruktūru, kā ziņo [Tagesschau] (https://www.tagesschau.de/ausland/europa/nato-treichen-cyber slepkavība-sabotage-100.html).

Diskusijā tika uzsvērta arī nepieciešamība pēc slēgtas ES pozīcijas. Maikls Linharts pauda optimismu, ka Eiropa varētu attīstīt savu pieeju konfliktu risināšanai. Savukārt Kristians Sagartzs norādīja uz kohēzijas trūkumu, lai novērstu hibrīdu uzbrukumus. Aicinājums faktiskai diskusijai par pieaugošo bija izteiktas briesmas, kuras var izjust personīgajās un sociālajās jomās.

ES iekšējās drošības stratēģijas

Drošības situācija Eiropā prasa pārdomāt arī ES. ES komisijas viceprezidente Henna Virgkuns norādīja uz dramatiskām izmaiņām drošības vidē, ieskaitot organizēto noziedzību un hibrīdu draudus. "Proteceu" ir jauna stratēģija, kuras mērķis ir uzlabot iekšējo drošību un koncentrēties uz lielu draudu agrīnu atklāšanu un novēršanu. Nepieciešamība aizsargāt kritiskās infrastruktūras un tīkla drošību kļūs arvien steidzamāka, jo 64 procenti eiropiešu ir noraizējušies par viņu drošību un pieprasa noteiktu ES, piemēram, [DW] (https://www.dw.com/de/eu-inere- sicherheit-frontex- desinformation-bechareka- Paziņots.

ES plāno palielināt Frontex darbinieka numuru no 10 000 līdz 30 000 un uzlabot Eiropu "masveidā". Slepenais, slepenais, ir daļa no tiesisko izpildes pasākumu paketes. Mērķis ir radīt lielāku pretestību hibrīdiem draudiem un pastiprināt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm.

Izaicinājumi Eiropas priekšā ir dažādi. Papildus aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem, centrālais uzdevums ir arī nepatiesas informācijas un nelikumīgu darbību risināšana internetā. Eiropas vērtību un brīvības nodrošināšana, šķiet, ir arvien grūtāk sasniegt mainīgā starptautiskā kontekstā.