Zierfuß brīdina: neziņa apdraud Vīnes saliedētību un integrāciju!

Zierfuß brīdina: neziņa apdraud Vīnes saliedētību un integrāciju!

Pēdējos gados Vīnē diskusijas par migrāciju un integrāciju ir kļuvušas arvien karstākas. Ņemot vērā jaunākos Austrijas Integrācijas fonda (ÖIF) datus, šķiet, ka aptuveni divām trešdaļām iedzīvotāju kopdzīve ar musulmaņiem šķiet problemātiska. Par to runāja Vīnes Tautas partijas kluba priekšsēdētājs Haralds Zīrfuss, kurš SPÖ mēra Mihaela Ludviga politiku raksturoja kā nezināšanu. Zierfuß iestājas par to, ka patiesie izaicinājumi migrācijas un integrācijas jomā ir atklāti jāidentificē, lai netiktu apdraudēta sociālā kohēzija. OTS.

Šīs diskusijas centrālais punkts ir skolas situācija Vīnē. Vairāk nekā puse no tiem, kas uzsāk skolas gaitas, nesaprot stundas, kas norāda uz valodas barjerām, ar kurām saskaras daudzi migrantu bērni. Saskaņā ar pašreizējiem datiem Austrijā 29,6% jauniešu, kas jaunāki par 19 gadiem, jau ir migrācijas izcelsmes. Vīnē šī proporcija ir satraucoši 54,2%. Tas rada lielas problēmas skolām, īpaši tādos rajonos kā Favoriten, kur 72% skolēnu runā valodā, kas nav vācu valoda. Šīs norises liek pilsētas valdībai pārdomāt savu integrācijas politiku.

Studenti ar migrantu izcelsmi

Skaitļi liecina, ka no 518 400 jauniešiem Vīnē aptuveni trešā daļa ir dzimuši ārvalstīs. Lielākā grupa ir sīrieši ar 28 503, kam seko ukraiņi un vācieši. 2024./2025. mācību gadā Vīnes valsts skolās mācījās aptuveni 112 600 skolēnu, no kuriem 41,2% bija islāma reliģiskā ticība. Salīdzinājumam, 34,5% sevi identificēja kā kristiešus. Šī demogrāfiskā attīstība ir ne tikai izaicinājums, bet arī iespēja pilsētai veicināt iekļaujošu sabiedrību.

Zierfuß uzskata, ka SPÖ-Neos pilsētas valdības politiskajai vadībai ir jāīsteno integratīva politika, kas ne tikai balstās uz sociālajiem pabalstiem, bet arī nosaka skaidras prasības migrantiem. Ar integrāciju jāsaprot aktīva līdzdalība sabiedriskajā dzīvē, kas ietver arī darbu, valodu zināšanas un valsts likumu ievērošanu. Viņš kritizē to, ka cilvēkiem, kuri apzināti norobežojas no sabiedrības, Vīnē nevajadzētu atrasties.

Agrāk šogad notikušas jau 13 000 deportācijas, kā arī ģimeņu atkalapvienošanās pārtraukšana un pirmās atgriešanās Sīrijā un Afganistānā. Šie pasākumi ir paredzēti, lai ierosinātu izmaiņas patvēruma politikas tendencēs. Tomēr, ņemot vērā lielo migrantu izcelsmes studentu skaitu, Vīnei ir nepieciešami pasākumi, lai nodrošinātu sociālo kohēziju un nodrošinātu, ka visi studenti neatkarīgi no viņu izcelsmes iegūst vislabāko iespējamo izglītību.

Pēc izglītības servera domām, migrācijas fenomens ietver arī integrācijas darba izaicinājumus izglītības sistēmā. Tāpēc pasākumi, kas risina migrantu bērnu dažādās izglītības vajadzības, ir būtiski, lai izveidotu iekļaujošu sabiedrību. Ir ļoti svarīgi, lai gan politika, gan sabiedrība veiktu nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu pozitīvu integrācijas kultūru, lai risinātu nākotnes izaicinājumus, kā aprakstīts Bildungsserver.