Plakolms līdz 2030. gadam iekļūst rietumu Balkānos!

Plakolms līdz 2030. gadam iekļūst rietumu Balkānos!

Vienna, Österreich - Eiropas ministre Klaudija Plakolma (ÖVP) prasa lielāku ātrumu ES paplašināšanā, īpaši Rietumu Balkāniem. Jaunākajos paziņojumos viņa uzsver, ka ES vispirms vajadzētu uzskaitīt pirmos kandidātus līdz 2030. gadam. Plakolms kritizē, ka vairāk nekā 20 gadus nav panākts liels progress reģionā. Viņa brīdina, ka ES varētu zaudēt ticamību Rietumu Balkānos, ja Eiropas integrācija vēl vairāk neizdodas. Iedzīvotāji, it īpaši jaunieši, ir gatavi reformām un sagaidāmi no ES.

Plakolms ierosina samazināt vetoma iespējas ES, lai paātrinātu pievienošanās procesu. Pievienošanās vismodernākie kandidāti ir Melnkalne, Maķedonijas ziemeļi un Albānija, kuru pievienošanās tiks meklēta līdz 2030. gadam. Salīdzinot ar Ukrainu, kas nesen saņēma ES kandidāta statusu, Plakolms uzsver, ka šīs valstis ir daudz progresīvākas un steidzami nepieciešama perspektīva. Tas prasa pakāpenisku šo valstu integrāciju ES programmās un uzsver nepieciešamību stiprināt ES starptautiskās partnerības.

izaicinājumi rietumu Balkānos

Diskusiju par Rietumu Balkānu nākotni sarežģī pretrunīgi vērtēta ne papīra klātbūtne ar nosaukumu “Rietumu Balkāni-turpmāk”. Šis dokuments, kas ir cirkulēts kopš 2021. gada pavasara, saskaņā ar etniskajiem principiem ierosina reorganizēt Rietumu Balkānus. Tiek apspriesta "etniski tīru" nacionālu valstu veidošanās un esošās post -war ordeņa atcelšana. Plānotās jaunās lielās valstis svārstās no Lielās Albānijas līdz satraucošiem priekšlikumiem, kas varētu ļaut militāriem konfliktiem reģionā atkal uzliesmot. Šī darba kritika nāk no dažādiem politiskajiem pārstāvjiem, kuri asi nosoda etnisko nacionālismu un uzskata Eiropas integrāciju par vienīgo veidu.

Papildus šiem iekšējiem izaicinājumiem ES jāturpina reaģēt uz ģeopolitiskām izmaiņām. Divdesmit gadus pēc lielās Austrumu paplašināšanās ES atkal apspriež rietumu Balkānu turpmāko virzienu. Šajā kontekstā nepieciešamība pēc visaptverošas nacionālo tiesību aktu reformas tādās valstīs kā Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne un Ziemeļmaķedonija, kas ir nepieciešama, lai izpildītu ES standartus. Tikmēr tādas valstis kā Moldova, Ukraina un Gruzija var īstenot līdzīgas reformas, lai paātrinātu savu Eiropas ceļu.

Publiskā uztvere un nākotnes perspektīva

Sabiedrības atbalsts ES paplašināšanai ir pieejams, kā liecina Statista aptauja, saskaņā ar kuru 53 procenti ES izgudrotāju piekrīt turpmākai paplašināšanai. Tomēr pastāv reģionālās atšķirības, it īpaši Francijā un Vācijā, kur ir vairākums pret paplašināšanos. Placolm un citi lēmumu veidotāji brīdina, ka ES vilcinošā attieksme kaitē interesei par Rietumu Balkānu valstīm un paplašina ģeopolitisko vakuumu reģionā.