Netanjahu tiekas ar Trumpu: sarunas par krīzēm un jauniem tarifiem!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Netanjahu apmeklē Trumpu Baltajā namā 2025. gada 5. aprīlī, lai vienotos par pamieru Gazas joslā un tirdzniecības tarifos.

Netanjahu tiekas ar Trumpu: sarunas par krīzēm un jauniem tarifiem!

Paredzams, ka pirmdien Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, paredzams, tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trumpu Baltajā namā uz izšķirošo sanāksmi. Apmeklējums notiek kritiskā laikā, jo vairākas sprādzienbīstamas tēmas nosaka darba kārtību.

Galvenā sarunu tēma būs sarunas par pamieru Gazas joslā. Izraēla marta sākumā bija atsākusi gaisa triecienus Hamas mērķiem, un vafeļu atpūta, par kuru nesen tika panākta vienošanās janvārī, tagad ir trausla. Netanjahu patiks arī par ķīlnieku atbrīvošanu, kas pašlaik atrodas Hamas vardarbībā. Trumps noteikti pievērsīsies arī jaunajiem 17 procentu tarifiem no Israēla, kas tika uzlikti tikai pirms dažām dienām un pārrunās nākotnes tirdzniecības apstākļus ar Netanjahu. Izraēla iepriekš bija atcēlusi savu pēdējo importu ASV precēm, savukārt 99 procenti importa no Amerikas Savienotajām Valstīm jau bija ierasti.

Irāna un kodolprogramma

Vēl viens svarīgs darba kārtības punkts ietekmē Irānas kodolprogrammu. Trumps bija ierosinājis sarunas ar Teherānu marta sākumā un draudēja militārām iejaukšanās reizēm, ja nebūtu vienošanās par jaunu vienošanos. Prezidents uzsver, ka Irānai nevajadzētu būt kodolieročiem. Šajā kontekstā tiek spekulēts arī par iespējamiem Izraēlas uzbrukumiem Irānas objektos ar Amerikas Savienoto Valstu atbalstu. Irāna joprojām ir potenciāls drauds, un Amerikas Savienotās Valstis uzskata Izraēlu par galvenajām aliansēm šajā jutīgajā ģeopolitiskajā situācijā.

kleine zeitung sarunas pēc tarifiem.

ASV loma Tuvo Austrumu konfliktā

Attiecības starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Izraēlu raksturo vēsturiska nozīme un sarežģīta politiskā dinamika. Saskaņā ar Federālais politiskais izglītības centrs Amerikas Savienotajām Valstīm ir centrālā loma, kas ir neskaitāmi, bet arī, kas ir neskarti, bet arī uz tiem, kas ir neskarti, bet arī uz tiem, kas ir vienoti, bet arī uz tiem, kas ir neskarti, bet arī uz tiem, kas ir neskarti, bet arī uz tiem, kas ir vienoti, bet arī uz tiem, kas ir neskarti, bet arī, kas ir neskarts, bet arī uz tiem, kas ir vienīgi, bet arī uz ekonomiku, bet arī uz tiem, kas ir īpaši, bet arī, kas ir vienas no tām. AIDS. Šie ieguvumi sākās 70. gados un joprojām ir izšķirošs elements Izraēlas drošības politikā.

Kultūras un emocionālās saites starp abām tautām ir dziļi sakņojušās un atgriežas pie kopīgas vēsturiskās pieredzes kā novatoriskas sabiedrības. Šie faktori ievērojami ietekmē ASV ārpolitiku un ir veicinājuši Izraēlas neoficiālā kodolstāvokļa toleranci. Tomēr ir arī kritiski komentāri par vēsturiskajām pretrunām ASV ārpolitikā, ko bieži veido ģeopolitiski apsvērumi un mainīgās politiskās alianses.

Amerikas Savienotās Valstis atbalsta Izraēlu kritiskos posmos, bet arī mēģināja ierobežot valsts teritoriālās ambīcijas, it īpaši, ja palielinās spiediens uz Palestīnas kopienu. To var redzēt arī ierobežotos palestīniešu situācijas uzlabošanā visā miera procesā, ko vairākkārt kavēja vardarbība un iekšējie politiskie satricinājumi, piemēram, Hamas 2006. gada izvēle.

Gaidāmās diskusijas starp Netanjahu un Trumpu varēja ne tikai ietekmēt divpusējās attiecības, bet arī tālu no sekām stabilitātei reģionā.