Guessler uzbrūk valdībai: klimata mērķi, kas pakļauti briesmām!

Guessler uzbrūk valdībai: klimata mērķi, kas pakļauti briesmām!

Leonore Gewesssler, zaļumu vadītājs, atvēra ORF “vasaras sarunas” un asi kritizēja valdību, ka valdībai, šķiet, nav nodoma sasniegt klimata neitrālos mērķus. Diskusiju sākumā viņa apsūdzēja valdību par atgriešanos būtiskos pasākumos. Īpaši svarīgi ir subsīdijas valdes locekļiem ar SUV un miljardiem miljardiem autoceļu būvniecībā, kas, viņuprāt, iebilst pret klimata aizsardzību. Gewesssler brīdināja spēcīgāku nacionālo plecu, lai nodrošinātu labvēlīgas, vietējās enerģijas pieejamību, un aicināja uz visaptverošu diskusiju par sieviešu drošību, ekonomiku un vienlīdzību.

Par elektrības ekonomisko aktu (ELWG) zaļumi nevēlas piešķirt savas balsis, jo viņi šajā procesā jūtas nelabvēlīgā situācijā. Tomēr lēmumam, kas vēl vairāk sarežģī pašreizējo politisko situāciju, ir nepieciešams divas trešdaļas vairākums. Gewesssler arī plānoja paplašināt tēmu klāstu un koncentrēties ne tikai uz klimata aizsardzību, bet arī rīkoties tādās jomās kā izglītība un migrācija.

Klimata mērķi un atjaunojamās enerģijas

Atjaunojamo enerģiju mērķi ir svarīgi ne tikai Austrijā. Arī Vācijā Atjaunojamo enerģijas avotu likums (EEG) 2021 spēra svarīgu soli, lai sasniegtu klimata mērķus. Šis likums nosaka, ka 65 procentus no elektrības patēriņa līdz 2030. gadam tiks segta atjaunojamās enerģijas. Vēja enerģijas sistēmas un saules enerģijas sistēmas attiecīgi jāpaplašina, lai novērstu pieaugošo pieprasījumu. Bundestāga 2020. gada 17. un 18. decembrī nolēma bruģēt ceļu, tomēr Eiropas Komisijas apstiprināšana joprojām ir nepieciešama. Turpmākajiem uzraudzības mehānismiem būtu jānodrošina mērķu sasniegšana.

Eiropas līmenī klimata aizsardzības politika cenšas krasi samazināt vides aktivitātes. Ilgtermiņa stratēģijas ietvaros "tīra planēta visiem", ES ir apņēmusies sasniegt neto nulles siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2050. gadam. Šo mērķi atbalsta dažādas politikas, piemēram, zaļais darījums, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 55 % līdz 2030. gadam.

Eiropas klimata mērķis arī nosaka, ka atjaunojamo enerģiju īpatsvars līdz 2030. gadam tiks palielināts līdz 40 %. Emisiju īpatsvars dažādās nozarēs parāda, ka īpaši enerģijas nozare tiek smagi ietekmēta, kam seko satiksme un rūpniecība, kas kopā izraisa gandrīz 70 % emisiju. Kopumā ES ir savs mērķis samazināt siltumnīcefekta gāzes par 20 %, salīdzinot ar 1990. gadu.

Izglītības un migrācijas politika

Vēl viena Gewesssler rūpe attiecas uz izglītības politiku. Tas prasa 50 000 jaunu bērnu aprūpes vietu un likumīgas tiesības uz bērnu aprūpi no pirmās dzimšanas dienas. Turklāt viņa ir nobažījusies par kvantitatīvā atbalsta trūkumu skolās ar daudziem bērniem, kas nerunā ar bērniem, pieprasot vairāk Vācijas atbalsta spēku. Debatēs par migrāciju viņa uzsver nepieciešamību vienoties par cilvēci un kārtību un saglabāt cilvēktiesības, nepraktizējot īpašu kritiku par jau apstiprinātu atdevi.

Apkopoja Gewesssler ne tikai koncentrējās uz pašreizējiem klimata mērķiem vasaras sarunās. Tas arī aicināja uz dziļām izglītības un ekonomikas politikas reformām, vienlaikus norādot uz nākotnes vides aizsardzības pasākumu nozīmi, kas arī ir noenkuroti starptautiskā sadarbībā. Tāpēc ES joprojām strādā pie visaptverošas sistēmas, lai efektīvi īstenotu vēlamos klimata mērķus.

Gewessler iejaukšanās joprojām ir aicinājums beidzot saistīt klimata aizsardzību ar nepieciešamajām ekonomiskajām un sociālajām reformām un paļauties uz videi draudzīgu politiku.