Viltus nāve! Jelineks kļūst par upuri postošam viltus ziņu skandālam

Viltus nāve! Jelineks kļūst par upuri postošam viltus ziņu skandālam

Nesen ažiotāžu izraisīja viltus ziņu izplatība par Nobela prēmijas laureātes Elfrīda Jelinekas iespējamo nāvi. 2025. gada 17. jūnijā vairāki mediji ziņoja par jaunumiem, kurus sākotnēji izplatīja X konts “Rowohlt AT”. Kontā tika ziņots, ka 78 gadus vecais Jelineks ir miris, kas nekavējoties izraisīja daudzas reakcijas. Dženifera Lugere no vienna.at izgaismo šī nepatiesā ziņojuma fonu.

Viltus ziņu izcelsme tiek piedēvēta itāļu autoram Tommaso Debenedeti, kurš iepriekš vairākkārt pievērsis uzmanību par līdzīgām darbībām. Ziņas par Jelinekas nāvi iepriekš tika atrastas 2024. gada 24. jūlijā kādā interneta ierakstā, kas nepareizi publicēts ar vācu rakstnieces Dženijas Erpenbekas vārdu. Taču viņa nekad nebija rakstījusi šādu ierakstu, un Vīnes Elfrīda Jelinekas pētniecības centra vadītāja Pia Janke apstiprināja, ka Jelineka ir dzīva.

Reakcija un sekas

Izdevniecība Rowohlt viltus ziņojumu raksturoja kā mānīšanu un nolēma to noliegt. Dženija Erpenbeka pauda sašutumu par viņas vārda izmantošanu viltotajā ierakstā un sacīja, ka sāks tiesvedību. Viņa arī norādīja, ka konts, kas izplatīja ziņas, pastāv kopš 2024.gada februāra un nav saņēmis oficiālu apstiprinājumu.

Šādu viltus ziņu izplatība rada jautājumus par medijpratību, kas, kā liecina pētījumi, mūsdienās kļūst arvien svarīgāka. Empīriskie dati liecina, ka viltus ziņas ir mazāk izplatītas, bet noteiktās aprindās tiek patērētas intensīvāk. Zema uzticēšanās politiskajām un mediju institūcijām var padarīt cilvēkus īpaši neaizsargātus pret šo nepatieso informāciju. The Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra (bpb) atzīmē, ka kopš Donalda Trampa ievēlēšanas un Brexit referenduma viltus ziņu tēma ir kļuvusi arvien aktuālāka.

Pasākumi pret viltus ziņām

ES ir uzsākusi vairākas iniciatīvas, lai apkarotu dezinformācijas izplatību. Tādi projekti kā “ES pret Disinfo” un Eiropas Digitālo mediju observatorija ir paredzēti, lai atbalstītu cīņu pret viltus ziņām un medijpratības veicināšanu. Šajos centienos galvenā loma ir izpratnes veidošanai, izmantojot “vakcināciju” un faktu pārbaudi.

Pašreizējā situācija ap Elfrīdu Jelineku parāda, cik neaizsargāta ir informācija sociālajos medijos pret manipulācijām. Laikā, kad robežas starp patieso un nepatieso bieži ir izplūdušas, ir būtiski veicināt kritisku pārdomu par plašsaziņas līdzekļu saturu un stiprināt uzticību cienījamiem avotiem.