CERN plāno mega daļiņu paātrinātāji: daļiņu fizikas nākotne fokusā!
CERN plāno mega daļiņu paātrinātāji: daļiņu fizikas nākotne fokusā!
Genf, Schweiz - CERN, Eiropas Laboratorijas pētījumu laboratorijas pētījums partijas fizikā, ir optimistiski noskaņots, plānojot jauna mega daļiņu paātrinātāju. Ģenerāldirektors Fabiola Gianotti uzsver investīciju izšķirošo nozīmi zinātnē, īpaši ģeopolitisko konfliktu laikā. Ņemot vērā pašreizējos izaicinājumus, viņa redz nepieciešamību turpināt zinātnisko progresu nākotnē, lai iegūtu jaunas zināšanas par matēriju. Pašreizējā CERN ziņojumā ir priekšizpēte ar vairāk nekā 1200 lappusēm, kas piedāvā stabilu scenāriju plānotajam nākotnes apļveida sadursmei (FCC). Neatkarīgajām struktūrām jāpārbauda arī šis ziņojums, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums izveidot sistēmu 2028. gadā. FCC, kas 2040. gados nomainīs lielo hadronu sadursmi (LHC), būs vairāk nekā trīs reizes lielāks un uzstādīts tunelī, kuram vajadzētu darboties starp Ženēvu un Franciju vidējā dziļumā 200 metru attālumā.
FCC ir veidots kā protonu protonu sadursmes paātrinātājs, kam jāsasniedz iepriekš nepārspējams septiņkārtējs augstāks sadursmes enerģija, salīdzinot ar LHC. Pirmajā izplešanās posmā tiek plānots arī elektronu-pozitras sadursmes paātrinātāja, kas varētu kalpot kā "Higsa rūpnīca", lai pārbaudītu Higsa bosonu. Neskatoties uz šīm daudzsološajām pieejām, pastāv kritiskas balsis, kas norāda uz plānotā akseleratora lielo enerģijas patēriņu. Saskaņā ar ziņojumiem, šis patēriņš varētu atbilst pilsētai ar 700 000 iedzīvotāju un tādējādi būtu lielāks par visu Ženēvas kantona enerģijas prasību ar tās 500 000 iedzīvotāju.
Riski un izaicinājumi
90 kilometru tuneļa celšana arī radītu ievērojamu daudzumu klinšu, kas būtu jāuzglabā. Šīs problēmas ir pretstatā galvenajiem jautājumiem, uz kuriem daļiņu fizika cenšas atbildēt, piemēram, matērijas un enerģijas sadalījums Visumā. Higsa bozona atklāšana 2012. gadā LHC atspoguļoja ievērojamu progresu un pabeidza daļiņu fizikas standarta modeli. Neskatoties uz to, joprojām ir neizskaidrojamas parādības, ieskaitot tumšo matēriju un tumšo enerģiju, kas piedāvā izaicinājumu standarta modeli.
LHC, lielākais daļiņu paātrinātājs pasaulē, ir 27 km garš un maksā apmēram 3 miljardus eiro. Neskatoties uz panākumiem, viņš kopš 2010. gada meklē jaunas daļiņas, bet līdz šim ir bijis neveiksmīgs. Pretrunīgas reakcijas profesionālajā pasaulē atspoguļo daļiņu fizikas nākotnes neskaidrības. Daži zinātnieki prasa pacietību, bet citi tiecas uz jaunu, lielāku paātrinātāju, piemēram, FCC, būvniecību. Personifikācijām, piemēram, Ingrīdai-Marijai Gregorai un Sabīnei Hossenfelderei, divām ievērojamām balsīm diskusijā par daļiņu fiziku, ir atšķirīgi uzskati par pētījumu virzienu.
Daļiņu fizikas perspektīva
Hossenfelder ir noteikusi viņu pētījumus daļiņu fizikā un kritizē dažus no izveidotajiem principiem, īpaši dabiskuma jēdzienu. Viņiem daļiņu fizikas nākotne nav skaidra, it īpaši ņemot vērā izcilos LHC rezultātus. No otras puses, Gregors joprojām ir optimistisks un redz LHC nākotnes atklājumu potenciālu. Citi projekti, piemēram, Starptautiskais lineārais Collider (ILC), kas arī tiek apspriests ar aprēķinātajām izmaksām 5 miljardu eiro kā precīzu pieeju labi zināmu daļiņu izpētei, arī piesaista procentus, pat ja to finansējums nav skaidrs.
Daļiņu fizikas attīstība kopš 1960. gadiem parāda, ka CERN direktors JOACHIM MNICH strādā pie tā, lai iegūtu izpratni par matērijas pamatelementiem, neskatoties uz šķēršļiem un neskaidrībām, ko ceļš nes. Turpmākie projekti, ieskaitot FCC, atspoguļo zinātnieku pastāvīgo vēlmi paplašināt zināšanu robežas par Visumu un atrast atbildes uz dzīves pamatjautājumiem.
Diskusija par daļiņu fiziku joprojām ir aizraujoša un noteikti arī turpmāk turpmāk ieņems centrālo vietu zinātniskajās debatēs. Joprojām joprojām ir jauna atklājumu perspektīva, taču būtiska ir pacietība un pieejas kritiska apsvēršana.
Kommentare (0)