Cīņa par bankas nodevu: kurš galu galā samaksās rēķinu?

Cīņa par bankas nodevu: kurš galu galā samaksās rēķinu?

Jaunā Austrijas federālā valdība, kas zvērināta pirmdien, ievieš pretrunīgi vērtētu banku nodevu, kuras mērķis ir nākamajos divos gados katrā krīzes skartajā budžetā iekasēt 500 miljonus eiro. Šis pasākums tiek uzskatīts par banku pēdējo gadu ievērojamās peļņas kompensāciju. Koalīcijas sarunās par šo nodevu norisinājās karstas diskusijas mēnešiem ilgi, bankām un uzņēmēju pārstāvjiem tai asi pretojās, savukārt Darba palāta un arodbiedrības iestājās par šo pasākumu, ziņo biznesa žurnāls Eco.

Finansiālās sekas un ekspertu atzinumi

Banku nodevas ieviešana varētu vēl vairāk ietekmēt jau tā ierobežojošo kreditēšanu, brīdināja Raiffeisen Research vadītājs Ginters Deubers. Neskatoties uz stabiliem kapitāla resursiem, Austrijas bankas jau pielāgojas pieaugošajiem riskiem un procentu likmju kritumam un sagaida mazāku atdevi. Eksperti, piemēram, Thomas Url no WIFO, uzskata, ka nodoklis konkrētai nozarei rada draudus Austrijai kā uzņēmējdarbības vietai, kas varētu atturēt potenciālos investorus. Vai tiešām nozarei ir vajadzīgs īpašs nodoklis, kas varētu samazināt tās pašu kapitālu un vēl vairāk ierobežot kreditēšanu?

No otras puses, daudzi ekonomikas eksperti, piemēram, pašreizējais Nacionālās bankas vadītājs Roberts Holcmans, atbalsta nodevu kā saprātīgu ieguldījumu budžeta pārstrukturēšanā. Viņi redz nepieciešamību saukt pie atbildības krīzes uzvarētājus. Institūts Momentum aprēķināja, ka banku nodeva valstij varētu ik gadu atnest līdz 850 miljoniem eiro. AK prezidente Renāte Anderla uzsver, ka ir pēdējais laiks pieprasīt, lai bankas, kas guvušas labumu no krīzes, veic savu godīgo daļu valsts finanšu stabilitātē, ziņo ORF.