Cīņa par banku darbību: kurš galu galā maksā rēķinu?

Cīņa par banku darbību: kurš galu galā maksā rēķinu?

Laimgrubengasse 10, 1060 Wien, Österreich - Jaunā Austrijas federālā valdība, kas tika slavēta pirmdien, ievieš pretrunīgi vērtētu bankas nodokli, kuras mērķis ir nākamajos divos gados radīt 500 miljonus eiro katram krīzes budžetam. Šis pasākums tiek uzskatīts par kompensāciju par ievērojamo banku peļņu pēdējos gados. Kalīcijas sarunu laikā par šo nodevu bija vairākus mēnešus ilgas diskusijas, kurās bankas un biznesa pārstāvji pretojās steidzīgi pretestībai, savukārt Darba palāta un arodbiedrības lūdza šo pasākumu, kā ziņoja biznesa žurnāls "Eco".

Finanšu ietekme un ekspertu atzinumi

Banku ieviešana varētu vēl vairāk pasliktināt jau tā ierobežojošo aizdevumu, brīdinātu Gunteru Deberu, Raiffeisen Research vadītāju. Austrijas bankas, neskatoties uz stabiliem kapitāla resursiem, jau pielāgojas pieaugošajiem riskiem un procentiem, un sagaida zemākus ienākumus. Eksperti, piemēram, Tomass Url no Wifo, redz, ka konkrētai nozarei ir draudi Austrijas atrašanās vietai, kas drīzāk varētu atturēt potenciālos investorus. Vai nozarei tiešām ir nepieciešams īpašs nodoklis, kas varētu samazināt tā pašu kapitālu un samazināt kreditēšanu?

No otras puses, daudzi ekonomikas eksperti, piemēram, joprojām nacionālās bankas gubernators Roberts Holzmans, atbalsta iesniegumu kā saprātīgu ieguldījumu budžeta atjaunošanā. Viņi redz nepieciešamību uzņemties atbildīgu krīzes uzvarētāju. Momentum institūts aprēķināja, ka bankas nodoklis gadā varētu radīt līdz 850 miljoniem eiro. AK prezidents Renāts Anderls uzsver, ka ir pēdējais laiks pieprasīt viņu taisnīgo daļu no valsts, kas ir guvusi labumu no valsts finansiālās stabilitātes krīzes, ziņoja ORF.