Trumps brīdina: pacietība ar Putinu samazinās - dronus pār Poliju!

Trumps brīdina: pacietība ar Putinu samazinās - dronus pār Poliju!

Starp pieaugošo spriedzi starp Krieviju un Ukrainu ASV prezidents Donalds Trumps ir asi kritizējis Krievijas gaisa triecienus Ukrainai. Trumps sacīja, ka viņa pacietība pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu “strauji beidzas”. Šajā saspringtajā situācijā viņš aicināja uz ASV “spēcīgu rīcību”. Viņš arī raksturoja Putina un Ukrainas prezidenta Volodmira Zelensky izturēšanos kā “pārsteidzošu” un mainīgu. Interesanti, ka Trump neminēja stingrākas sankcijas pret Krieviju, kamēr ASV un ES kopīgi apsprieda soda pasākumus. Administrācijas amatpersona Vašingtonā apstiprināja, ka Trump ir ieguvis iespējamos tarifus no 50 līdz 100 procentiem Krievijas naftas, īpaši tādām valstīm kā Ķīna un Indija. Trumps arī dubultoja ASV importa tarifus Indijai līdz 50 procentiem, pateicoties tā naftas pirkšanai no Krievijas.

Īpaši satraucoša attīstība notika, kad gandrīz 20 krievu droni 2025. gada 11. septembrī ienāca Polijas gaisa telpā, izraisot trauksmi starp NATO sabiedrotajiem. Tas noveda pie Polijas gaisa spēkiem, kā arī holandiešu un itāļu iznīcinātāju sprauslas, nošaujot trīs no šiem droniem. Militārie aprindas uzskata, ka maz ticams, ka Polijas gaisa telpas dronu pārkāpums bija nejaušs. Trumps sacīja, ka tā “varēja būt kļūda”, bet bija kaut kas cits kā priecīgs par notikušo. Pēc ASV valdības amatpersonas teiktā, vismaz daži droni lidoja uz Ukrainas militārās palīdzības izplatīšanas centru Rzeszow lidostā Polijā.

NATO reakcija un militārā klātbūtne

NATO darbības, reaģējot uz dronu incidentu, bija ātri. Polijā pēc negadījuma tika aktivizēts NATO līguma 4. pants, izraisot konsultācijas lietu. NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte uzsvēra alianses apņēmību aizstāvēt katru savas teritorijas collu. Militārā alianse ir palielinājusi savu klātbūtni uz austrumu robežas, kopā ar starptautisko karaspēku kopumā astoņās valstīs. Jo īpaši Vācija pārcēla brigādi uz Lietuvu, bet ātrās reakcijas spēks tika pārvietots uz Rumāniju. 4,5 procentos no iekšzemes kopprodukta Polijas aizsardzības budžets ir visaugstākais starp NATO valstīm.

Krievijas sistemātiskie draudi ir piespieduši NATO ievērojami paplašināt savu militāro klātbūtni Eiropā. Pagājušajā gadā tika izvietoti 90 000 NATO karavīru, lai praktizētu ārkārtas uzbrukumu NATO loceklim. Kopumā Eiropā pašlaik atrodas aptuveni 80 000 ASV karavīru.

Vēsturiskā fona un ģeopolitiskā spriedze

Saspīlējumam starp Krieviju un Rietumiem ir dziļas vēsturiskas saknes, kas datēta ar NATO paplašināšanos uz austrumiem. Vēsturnieki norāda, ka NATO paplašināšanās kopš 1997. gada, kas sākās ar bijušo Varšavas pakta valstu pievienošanos, Krievija interpretē kā līgumu pārkāpumu no 1990. gadu sākuma. Kremlis pieprasa, lai Rietumi pārstātu izvietot raķešu aizsardzības sistēmas un atjaunotu NATO 1997. gada pozīcijas. Kamēr Ukraina turpina centienus pievienoties NATO, NATO ir skaidri norādījusi, ka šis solis pašlaik nav darba kārtībā. Putins uzskata, ka Ukrainai ir vēsturiska, bet arī drošības politikas sastāvdaļa, kas ietekmē viņa ārpolitiku.

Pastāvīgā militārā un politiskā spriedze ir skaidra pazīme par trauslajām attiecībām starp Krieviju un Rietumiem, un NATO militārās aktivitātes austrumu robežā liecina, ka alianse ir sagatavota iespējamiem draudiem. Tomēr vēsturnieki uzsver, ka no NATO nav faktisku militāru draudu no NATO, kas nodrošinātu pietiekamu attaisnojumu agresīvām darbībām.