Putina vārdi: ko viņš īsti domā un ko saka

Putina vārdi: ko viņš īsti domā un ko saka

Bieži vien ir plaisa starp to, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins saka, un ko viņš patiesībā domā. Jautājot par ASV atbalstīto priekšlikumu vienam 30 dienu pamiers Ukrainā Putins ceturtdien preses konferencē sniedza garu un sarežģītu atbildi. Daži viņa teikumi tika izteikti kamerām un, izņemti no konteksta, izklausījās ļoti labvēlīgi Trampa administrācijas plānam, kuram Ukraina jau piekritusi.

Putina pārsteidzošais solījums un realitāte

Savā atbildē Putins sāka ar paziņojumu: "Mēs piekrītam priekšlikumam" - citāts, kas tika publicēts visā pasaulē. Taču viņš skaidri norādīja, ka Maskava nav gatava drīz vien vienoties par reālu vienošanos.

Pilnībā atbildot, Putins šo ideju apgrieza otrādi - pieprasot Kijevai piekāpšanos, uzdodot daudzus jautājumus un atkārtojot maksimālistiskās prasības, kuras Krievija ir paudusi kopš tās visaptverošā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā.

Tramps Putina atbildi komentēja pozitīvi, optimistiski sakot, ka tā ir "daudzsološa... bet vēl nav pabeigta".

Krievijas taktika un NATO loma

Uzmanīgāk aplūkojot Putina izteikumus, tas kļūst skaidrs Krievija pērk laiku un palika savos ilggadējos amatos. "Mēs piekrītam priekšlikumam izbeigt karadarbību, taču mums jāpatur prātā, ka šim pamieram ir jābūt vērstam uz ilgtermiņa mieru un ir jāapsver krīzes cēloņi," sacīja Putins.

Tā nav pirmā reize, kad Putins cenšas novērst to, ko viņš sauc par kara “cēloņiem”. Kremlis jau iepriekš ir apgalvojis, ka pašreizējā demokrātiski ievēlētā Ukrainas valdība ir daļa no šiem cēloņiem.

Putina skatījums uz Ukrainu un viņa prasībām

Viens no Kremļa iemesliem karot ir tas, ka prezidenta Volodimira Zeļenska ievēlēšana bija nelikumīga. Putins tā vietā vēlas Ukrainā prokrievisku līderi. Tramps pēdējās nedēļās atkārtojis Kremļa prasības nomainīt Zelenski un pat apgalvojis, ka Ukrainas prezidents ir diktators.

"Cēloņi" attiecas arī uz Kremļa apgalvojumiem, ka Krievija jūtas apdraudēta no NATO paplašināšanās austrumu virzienā pēc aukstā kara. Tas atspoguļo Putina vēlmi militārajai aliansei izstāties no bijušajām komunistiskajām valstīm, kas bija daļa no padomju ietekmes sfēras, piemēram, Polijas, Rumānijas un Čehijas.

Putins vairākkārt ir izmantojis NATO kā attaisnojumu savam iebrukumam Ukrainā un pieprasījis Kijevai liegt dalību NATO un pieņemt pastāvīgu neitralitāti.

Jautājumi par iespējamo pamieru

"Putinam konflikta "cēlonis" ir Ukrainas vēlme būt neatkarīgai valstij un pašai izvēlēties savu ceļu iekšpolitikā un ārpolitikā," saka Braiens Teilors, Sirakjūzu universitātes politikas zinātnes profesors. Viņš arī izvirzīja vairākus jautājumus par iespējamā pamiera detaļām, kas prasīja precīzu Ukrainas varas iestāžu skaidrojumu.

"Kas dos pavēles izbeigt karadarbību un kāda būs cena? Kurš noteiks, kurš, kur un kā pārkāpis pamieru? Un kurš vēlāk tiks apsūdzēts tā pārkāpšanā?" Putins atzīmēja. Šie jautājumi ilustrē viņa iebildumus pret Eiropas priekšlikumiem vienošanās gadījumā izvietot miera uzturētājus uz vietas Ukrainā. Kremlis jau paziņojis, ka NATO karaspēka klātbūtne Ukrainā pat zem valsts karogiem būtu nepieņemama.

Putina stratēģiskā kavēšanās

Putina atsauce uz "rūpīgiem pētījumiem no abām pusēm" liek domāt, ka viņš vēlas sarunas atlikt uz ilgu laiku. Viņa aizkavēšanās varētu būt taktika, lai iegūtu laiku Krievijas virzībai uz Kurskas apgabalu, kur Ukrainai joprojām pieder dažas teritorijas. Krievijas karaspēks šonedēļ ir guvis strauju progresu Lai atgūtu vietu Kurskā, kas varētu atņemt vienu no nedaudzajām Kijevas svirām miera sarunu gaitā.

Putina kritika par ASV politiku

"Kas attiecas uz Ukrainas gatavību izbeigt karadarbību - ziniet, amerikāņu un ukraiņu tikšanās Saūda Arābijā no pirmā acu uzmetiena var izskatīties pēc Ukrainas puses lēmuma ASV spiediena ietekmē. Taču esmu pilnīgi pārliecināts, ka Ukrainas pusei to vajadzēja pieprasīt no amerikāņiem vissteidzamākajā veidā, pamatojoties uz situācijas attīstību uz vietas," piebilda Putins.

Šeit Putins iebilst, ka nevis ASV, bet Ukraina patiesībā uzstāj uz pamieru. Tomēr Trampa administrācija vairākkārt uzsvērusi, ka vēlas ātru kara atrisinājumu, un ir publiski paziņojusi, ka Ukrainai nav kārts miera sarunās.

"Es domāju, ka mēs būsim ļoti labā pozīcijā, lai to paveiktu. Mēs vēlamies, lai tas tiktu galā," Tramps sacīja Ovālajā kabinetā pēc Putina izteikšanas. Putins savā ceturtdienas preses konferencē vairākas reizes atkārtoja Kremļa argumentu, ka pagaidu 30 dienu pamiers būtu izdevīgs Ukrainai, lai tā varētu pārgrupēties un iegūt vairāk ieroču. (No reorganizācijas gūtu labumu arī Krievija.)

Kritika par Zelenska tieksmi pēc miera

Tas varētu būt mēģinājums izmantot domu, ka Zeļenskis nevēlas panākt ilgtermiņa mieru - stāstījums, ko Krievija virza, neskatoties uz neizprovocētu iebrukumu Ukrainā 2014. gadā un visaptverošo iebrukumu 2022. gadā. "Man šķiet ļoti labi, ka Ukrainas puse panāk pamieru vismaz uz 30 dienām," taču Putins ir nianse.

Krievijas "opozīcija", uzstājot uz ilgstošām sarunām un ieviešot "nianses", labi atspoguļo Putina nostāju par iespējamo pamieru: vai Krievijas līderis gribēja, lai tas izklausītos Trampam labvēlīgi un paustu solidaritāti ar viņa pozīciju? Jā.

Vai Krievija tiešām ir mīkstinājusi savas iepriekšējās prasības? Tā neizskatās. "Šķiet, ka Putina atbilde ir rūpīgi formulēta, lai pateiktu Trampam "jā", bet faktiski "nē", ja vien Ukraina nav spiesta paklanīties Krievijas prasībām," sacīja Teilors no Sirakūzas.