UNESCO priekšsēdētājs Klagenfurtē: Globālās izglītības atslēga!
UNESCO priekšsēdētājs Klagenfurtē: Globālās izglītības atslēga!
Klagenfurt, Österreich - UNESCO krēsliem ir galvenā loma globālajā izglītības ainavā, it īpaši tādu problēmu kontekstā kā klimata pārmaiņas un sociālā nevienlīdzība. Pīters Keisers, svarīgs politiskais pārstāvis, uzsver, ka šīs institūcijas ir būtiskas, lai apmaiņā starp zinātni, politiku un iedzīvotājiem. Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējas mērķi veido šo mijiedarbības pamatstruktūru, kas ir būtiska sociālajiem uzlabojumiem. Starptautiskā sadarbība izrādās izšķiroša šo mērķu īstenošanai, īpaši saistībā ar 2030. gada darba kārtību, kurā ietilpst 17 globālās ilgtspējības mērķi (SDG), kas cenšas uz sociāli, ekoloģiski un ekonomiski ilgtspējīgu attīstību, kā skaidro federālā valdība.
Klagenfurtes universitātes rektors Ada Pellert apraksta UNESCO krēslu kā svarīgu apziņas veidošanas instrumentu. Pēc viņas domām, reģionālās darbības un globālās tīkla kombinācija ir būtisks aspekts, ko pastiprina priekšsēdētājs. Hanss-Karls Peterlini ieskicēja iepriekšējos panākumus un plānotos UNESCO priekšsēdētāja projektus, kas tika dibināti 1992. gadā un tagad 120 valstīs izveidoja vairāk nekā 1000 krēslus. Karintijas Universitātes lietišķo zinātņu universitātē ir arī krēsls, kas nodarbojas ar šīm tēmām.
Globālā tīkla veidošana un vietējās pieejas
Klagenfurtes Universitātes UNESCO priekšsēdētāja centrālais projekts ir "Globālā pilsētiņas tiešsaistes gloco", kas pēdējos četros gados ir pulcējis apmēram 100 starptautisku ekspertu: iekšpusē no zinātnes, aktīvisma un mākslas laukiem. Regulārās tīkla sanāksmes notiek Alpen-Adria universitātē Klagenfurtē un veicina zināšanu un ideju apmaiņu. Skaidri koncentrējoties uz novatoriskām mācīšanas un mācīšanās metodēm, UNESCO krēslu mērķis ir veicināt starpkultūru dialogu un paplašināt partnerības starp universitātēm.
UNESCO krēsli ir daļa no lielāka tīkla, kas apvieno gan pētniecību, gan mācīšanu un koncentrējas uz UNESCO prioritārajām darba jomām. Viņi darbojas kā reizinātāji, lai īstenotu UNESCO mērķus un veicina globālo diskusiju par izglītību un zināšanām. Pēc UNESCO teiktā, šie krēsli veicina arī studentu, skolotāju un pētnieku mobilitāti, kas noved pie visā pasaulē līdzsvarota zināšanu izmantošanas.
Darba kārtība 2030 un tās nozīme
2015. gadā pieņemtā darba kārtība 2030 mērķis ir veicināt sociāli, ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgu attīstību. Šīs darba kārtības ietvaros tika formulēti 17 globālās ilgtspējības mērķi, ieskaitot tādus aspektus kā nabadzības apkarošana, uztura un augstas kvalitātes izglītības nodrošināšana visiem. Saistītajām problēmām ir nepieciešama visu dalībnieku, tostarp valdību, zinātnes un biznesa, kopīga rīcība, kā uzsver Vācijas Federatīvā Republika. G20 valstis uzņemas īpašu atbildību, lai darbotos kā pionieris 2030. gada darba kārtības ieviešanā.
Kopumā UNESCO krēslu darbs parāda, kā izglītība un starptautiskā sadarbība var papildināt viens otru, lai izstrādātu ilgtspējīgus risinājumus globālām problēmām un vienlaikus stiprinātu vietējās iniciatīvas.
Lai iegūtu papildinformāciju par UNESCO krēslu centrālajiem uzdevumiem un mērķiem, lūdzu, apmeklējiet unesco.de . Sīkāku informāciju par darba kārtību 2030 varat atrast par federālā valdība . Papildu informāciju par darbībām Klagenfurtes universitātē ir atrodama Details Ort Klagenfurt, Österreich Quellen
Kommentare (0)