Dobrindts risina sarunas ar talibiem: plānotas deportācijas uz Afganistānu!

Dobrindts risina sarunas ar talibiem: plānotas deportācijas uz Afganistānu!

Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts Afganistānā plāno rīkot tiešas sarunas ar talibiem. Šo sarunu mērķis ir atvieglot afgāņu noziedznieku izraidīšanu no Vācijas. Austrijas iekšlietu ministrs Gerhards Karners atbalsta šo plānu un aicina deportācijas uz Afganistānu atkal padarīt iespējamas ES līmenī. Austrijas Federālais imigrācijas un patvēruma birojs (BFA) pagājušā gada beigās sazinājās ar Afganistānas iestādēm, lai atbalstītu šos procesus. Pēc Dobrindta teiktā, sakari ar talibu līdz šim notikuši tikai ar trešo pušu starpniecību un viņš uzsver, ka pastāvīgs risinājums nav pieņemams.

Situācija Afganistānā ir saspringta. Kopš talibu atgriešanās pie varas 2021. gada vasarā starptautiskā palīdzība ir dramatiski samazinājusies. Afganistāna tiek uzskatīta par vienu no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, kur īpaši sievietes tiek ļoti diskriminētas un viņām ir maz izredžu atrast darbu. Dobrindts norāda, ka nekādas deportācijas uz Afganistānu nenotika, līdz pie varas nāca talibi; izņēmums bija 28 noziedznieku repatriācija 2022. gada augustā ar Kataras atbalstu. Taliban augstākais līderis Hibatulla Akhundzada kontrolē valsts bagātību.

Austrijas un Vācijas stratēģijas

Dobrindta politiskie projekti ietver ne tikai Afganistānu. Viņš arī plāno panākt vienošanos ar Sīrijas valdību par pilsoņu repatriāciju. Tas tika pārveidots pēc pilsoņu kara, ko vadīja islāmistu valdnieki, un Dobrindtas priekštece Nensija Fēzere jau ir apmeklējusi Damasku, lai rīkotu sarunas ar jaunajiem valdniekiem. Austrija arī plāno konkrētus soļus, lai apmācītu drošības spēkus un īstenotu atgriešanas un deportācijas uz Sīriju.

Viena no galvenajām Dobrindta bažām ir ikgadējā bēgļu skaita samazināšana. Viņš kritizē pašreizējo augšējo robežu 200 000 bēgļu gadā kā novecojušu. Pēdējo divu gadu laikā tika iesniegti aptuveni 600 000 patvēruma pieteikumu, kuros bija aptuveni 1,2 miljoni ukraiņu bēgļu.

Deportāciju un tiesiskās situācijas kritika

Tomēr federālā valdība ir pakļauta spiedienam. Cilvēktiesību organizācijas, piemēram, Amnesty International, jau ir paudušas bažas, ka deportācijas uz Afganistānu pārkāpj starptautisko tiesību saistības. Amnesty International ģenerālsekretāre Vācijā Džūlija Dukrova šos pasākumus raksturoja kā "izrādes politiku" un brīdināja, ka drošības situācija Afganistānā ir kritiska. Ziņojumi par ārpustiesas slepkavībām, spīdzināšanu un piespiedu pazušanu Afganistānā šīs bažas pastiprina.
Turklāt federālā valdība varētu kļūt par talibu līdzdalībnieku, ja tā patiešām veiks deportācijas.

Ņemot vērā šos izaicinājumus, rodas jautājums, vai plānotie pasākumi sniegs risinājumu vai tiešām saasinās esošās problēmas. Pieaugošās bažas par cilvēktiesībām un drošību Afganistānā varētu ietekmēt federālās valdības pieeju nākamajos mēnešos.