Tramps vēlas atdzīvināt kodolieroču izmēģinājumus – kas aiz tā slēpjas?

Tramps vēlas atdzīvināt kodolieroču izmēģinājumus – kas aiz tā slēpjas?

2025. gada 6. novembrī bijušais ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoja savus plānus atsākt kodolieroču izmēģinājumus. Šis paziņojums nāk globālā kontekstā, kurā citas valstis, īpaši Krievija un Ķīna, pašlaik paplašina savas kodolenerģijas spējas. Tramps paziņoja, ka ASV ir jāatsāk kodolieroču izmēģinājumi, pamatojoties uz citu valstu izmēģinājumu programmām, lai pārbaudītu un sagatavotu savas sistēmas. Tas ir nozīmīgs solis, jo pēdējais ASV kodolieroču izmēģinājums notika 1992. gadā, un kopš tā laika ir spēkā moratorijs, ko atbalsta Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līgums (CTBT).

Neilgi pēc tam Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja savai valdībai pārbaudīt kodolieroču izmēģinājumu lietderību. Informācija par to jāievāc no aizsardzības un ārlietu ministrijām, kā arī no slepenajiem dienestiem, lai izstrādātu iespējamos priekšlikumus kodolieroču izmēģinājumu sagatavošanai un īstenošanai. Situāciju vēl vairāk sarežģī ziņojumi par Krievijas kodoldraudiem, tostarp par tās jaunajām ieroču sistēmām, piemēram, tāla darbības rādiusa kodolraķeti Burevestnik un ar kodolenerģiju darbināmu torpēdu Poseidon.

Neskaidri testa mērķi un starptautiskas bažas

Precīzs ASV plānoto testu mērķis joprojām nav skaidrs. Novērotājiem ir aizdomas, ka izmēģinājumu darbības jo īpaši varētu būt vērstas uz nesējraķetēm un citām kodolbumbu sistēmām. Tomēr ASV enerģētikas ministrs Kriss Raits uzsvēra, ka tie nav kodolsprādzieni, bet gan sistēmas izmēģinājumi. Tramps savā videovēstījumā nesniedza konkrētu informāciju par plānotajiem izmēģinājumiem, potenciāli radot bažas par ASV faktisko virzību un nodomu.

Starptautiskā reakcija uz šo notikumu ir dažāda. Kamēr Krievija ir pastiprinājusi savus draudus, daudzi ārvalstu dalībnieki uz palaišanas iekārtu paziņojumu reaģē ar mazāk bažām nekā uz iepriekšējiem Kremļa draudiem. Eksperti uzskata, ka ASV kodolieroču izmēģinājumu atsākšana varētu motivēt citas valstis spert līdzīgus soļus, vēl vairāk destabilizējot jau tā trauslās globālās drošības arhitektūras.

Pašreizējais pasaules kodolarsenāla stāvoklis

Kopš aukstā kara beigām pasaules kodolieroču krājumi ir samazinājušies sakarā ar nojaukto atombumbu demontāžu, īpaši Krievijā un ASV. Neskatoties uz to, Ķīna turpina strauji palielināt savu kodolarsenālu, kopš 2023. gada ar aptuveni 100 jaunām kaujas galviņām gadā. Līdz šim neviena valsts nav veikusi kodolizmēģinājumus 1998. gadā, izņemot Ziemeļkoreju, kas pārtrauca savus pēdējos izmēģinājumus 2017. gadā.

CTBT, kas tika pieņemts 1996. gadā un ratificēja lielākā daļa valstu, nav ratificējis ASV, un Krievija savu ratifikāciju atsauca 2023. gada beigās. Politologi norāda, ka maz ticams, ka tuvākajā laikā tiks noslēgti jauni atbruņošanās līgumi, jo Krievija un Ķīna neizrāda interesi samazināt savus kodolieroču krājumus. Spēkā esošie neizplatīšanas un atbruņošanās līgumi, piemēram, Kodolieroču neizplatīšanas līgums (NPT) un Līgums par kodolieroču aizliegumu (TPNW), pašlaik nespēj kliedēt pieaugošo spriedzi.

Tas viss norāda uz satraucošu globālās drošības situācijas attīstību. Atliek vien gaidīt, kā starptautiskā sabiedrība reaģēs uz Trampa paziņojumu un kādus turpmākos soļus spers Krievija un citas valstis šajā saspringtajā kodolbruņošanās sacensībā.