Sarunas par algām ierēdņiem: valdība uzstāj uz kompromisu!

Sarunas par algām ierēdņiem: valdība uzstāj uz kompromisu!

2025. gada 16. septembrī notika pirmās, izšķirošās valdības un ierēdņu arodbiedrības sarunas par ierēdņu algām. Šīs sarunas, kas ilga aptuveni 3,5 stundas, ir pirmās sērijā, ko vēlas rosināt melnsarkanā-rozā koalīcija, lai noskaidrotu situāciju algu jomā. Arodbiedrības priekšsēdētājs Ekehards Kvins sacīja, ka arodbiedrība tagad dosies uz savām komitejām, lai lemtu par iespējamām sarunām. Valdības pārstāvji pauda cerību, ka arodbiedrība būs gatava sarunām, jo ​​sarunas ir ļoti svarīgas un jūtīgas.

Problēma izriet no iepriekšējā gada finanšu pārskata, kurā tika panākta vienošanās par algu pieaugumu par 3,5 procentiem, kas tomēr bija par 0,3 procentpunktiem zem inflācijas. Sākotnēji 2026. gadā tika plānots pieaugums par 0,3 procentpunktiem virs inflācijas, kas atbilst aptuveni 3,3 procentiem. Wifo boss Gabriels Felbermairs tika izsaukts, lai precizētu sarunu finansiālos rādītājus. Sīkāka informācija par oficiālu piedāvājumu netika sniegta, taču tika skaidri paziņots, ko koalīcija plānoja.

Finanšu izaicinājumi un aicinājumi arodbiedrībai

Sarunu raunda noslēgumā valdības pārstāvji, tostarp ierēdņu valsts sekretārs Aleksandrs Prēls (ÖVP) un finanšu ministrs Markuss Marterbauers (SPÖ), aicināja arodbiedrību aktīvi uzsākt sarunas. Marterbauers sarunu raksturoja kā labu un atklātu, savukārt NEOS sarunu vadītāja Martina fon Kūnsberga Sāra uzsvēra, ka ir nepieciešamas konstruktīvas sarunas un visas sabiedrības pūles. Tomēr Kvins atstāja neskaidru, kad tieši arodbiedrība izlems, vai oficiāli sākt sarunas, taču kā iespējamo lēmuma pieņemšanas laiku minēja nākamās nedēļas beigas.

Vēl viens centrālais jautājums ir plānotās nulles algu kārtas budžeta plānos 2027. un 2028. gadam, ko valdība ievieš. Viena procenta algas palielinājums ierēdņiem izmaksā aptuveni 190 miljonus eiro. Marterbauers norādīja, ka valdība varētu pieņemt arodbiedrību, ja tā piekristu paketi atcelt 2026. gadā. Kvins bija optimistisks un sacīja, ka "ne no kā nebaidās" un nebaidās no nulles algas.

Notiekošo sarunu konteksts

Algas sabiedriskajā sektorā uzmanības centrā bija jau 2022. gada beigās, kad toreizējā vicekanclera Vernera Koglera vadībā notika divas sarunu kārtas. Tie bija plānoti 2025. un 2026. gadam un paredzēja pieaugumu, kas bija krietni zem tobrīd inflācijas 3,8 procentiem. Pašreizējās sarunās būtiski var tikt ietekmēti valsts dienesta izdevumi, kas 2023.gada budžetā paredzēti 18,7 miljardu eiro apmērā. Paredzams, ka 2026. gadā personāla izmaksas palielināsies par vairāk nekā vienu procentu.

Jau šobrīd gaida algu korekcijas ierēdņiem un valsts darbiniekiem. No 2025. gada 1. februāra tās jāpalielina par 5,5 procentiem, savukārt federālo un pašvaldību darbiniekiem no 2025. gada aprīļa paredzēts pieaugums par 3 procentiem. Līdz ar to ir gaidāms zināms augsts algu līmenis, taču precīzs līmenis joprojām ir spekulatīvs un atkarīgs no gaidāmajām sarunām un inflācijas.

Pašreizējā situācija norāda uz izaicinājumiem, ar kuriem saskaras valdība un arodbiedrība. Abām pusēm jāatrod vienošanās, kas ne tikai ņem vērā amatpersonu vajadzības, bet patur prātā arī valsts finansiālos nosacījumus. Gaidāmo sarunu gaitai būs izšķiroša nozīme turpmākai atalgojuma attīstībai sabiedriskajā sektorā tuvāko gadu laikā.

Pārskati par sarunām par algām liecina par sarežģītiem pamatnosacījumiem un nepieciešamību pēc taisnīgas atlīdzības valsts dienestā. Vienna.at ziņo par centrālo diskusiju kārtu, laikā Vīnes laikraksts sniedz papildu pamatinformāciju par norisēm. Tie arī sabiedriskā dienesta ziņas informēt par tuvāko gadu laikā gaidāmajiem ierēdņu un darbinieku algu paaugstinājumiem.