Sarunas par algu ierēdņiem: valdība mudina kompromisu!

Sarunas par algu ierēdņiem: valdība mudina kompromisu!

2025. gada 16. septembrī par pirmajām, izšķirošajām diskusijām starp valdību un Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību par ierēdņu algas. Šīs sarunas, kas ilga apmēram 3,5 stundas, ir pirmās pēc kārtas, kuras koalīcija melnā sarkanā krāsā vēlētos izraisīt algas situāciju. Arodbiedrības priekšsēdētājs Eckehards Kvins sacīja, ka arodbiedrība tagad dosies uz savām komitejām, lai izlemtu par iespējamām sarunām. Valdības pārstāvji izteica cerību uz vēlmi sarunāties par Savienības daļu, jo sarunām ir liela nozīme un delikāta.

Problēma izriet no pēdējā gada, kurā tika panākta vienošanās par algu pieaugumu par 3,5 procentiem, kas tomēr bija par 0,3 procentpunktiem zem inflācijas. 2026. gadā sākotnēji tika ņemts vērā pieaugums par 0,3 procentpunktiem virs inflācijas, kas atbilst aptuveni 3,3 procentiem. Lai precizētu sarunu finanšu rādītājus, tika konsultēta WiFo boss Gabriels Felbermayr. Sīkāka informācija par oficiālu piedāvājumu netika sniegta, taču tā skaidri paziņoja, ko plāno koalīcija.

Finanšu izaicinājumi un pārsūdzība arodbiedrībai

Valdības amatpersonas, ieskaitot civildienesta valsts sekretāru Aleksandru Pröll (ÖVP) un finanšu ministru Markusu Marterbaueru (SPö), diskusijas kārtas beigās vērsās pie Savienības. Marterbauers sarunu raksturoja kā labu un atvērtu, savukārt Neos sarunu vedējs Martina fon Künsbergs uzsvēra Sarru, ka nepieciešami konstruktīvas sarunas un centieni socializēties. Tomēr Kvins atstāja atvērtu, kad tieši arodbiedrība izlemj par oficiālu sarunu uzņemšanu, bet nākamās nedēļas beigās nosauca lēmumu par iespējamu laiku.

Vēl viena centrālā tēma ir plānotās nulles algas budžeta plānos 2027. un 2028. gadā, ko valdība ienes. Viena procenta alga plus ierēdņiem maksā aptuveni 190 miljonus eiro. Marterbauers norādīja, ka valdība varētu izmitināt arodbiedrību, ar nosacījumu, ka tā piekrīt paketei 2026. gadā. Kvins bija optimistisks un sacīja, ka viņš "nebaidās no kaut kā" un nebaidās no nulles -Wages.

Notiekošo sarunu konteksts

Algas publiskajā sektorā jau bija koncentrējušās 2022. gada beigās, kad toreizējā vicekanclera Vernera Koglera vadībā notika divas sarunu kārtas. Tie tika plānoti 2025. un 2026. gadam, un tie paredzēja pieaugumu, kas tajā laikā bija krietni zem inflācijas līmeņa 3,8 procentiem. Pašreizējās sarunās var ievērojami ietekmēt sabiedrisko pakalpojumu izdevumus, kuru budžetā ir 18,7 miljardi eiro 2023. Paredzams, ka personāla izmaksas 2026. gadā palielināsies par vairāk nekā vienu procentu.

Algu pielāgojumi jau gaida ierēdņiem un valsts darbiniekiem. No 2025. gada 1. februāra tie palielināsies par 5,5 procentiem, savukārt federālajiem un pašvaldību darbiniekiem no 2025. gada aprīļa tiek plānots pieaugums par 3 procentiem. Tāpēc ir redzams noteikts algu skaits, taču precīzs līmenis paliek spekulatīvs un ir atkarīgs no gaidāmajām sarunām un inflācijas.

Pašreizējā situācija ilustrē izaicinājumus, ar kuriem saskaras valdība un arodbiedrība. Abām pusēm jāatrod vienošanās, kas ne tikai ņem vērā ierēdņu vajadzības, bet arī jāievēro valsts finanšu sistēma. Gaidāmo sarunu gaita būs izšķiroša, lai turpmāk attīstītu algas sabiedriskajā dienestā tuvāko gadu laikā.

Ziņojums par sarunām par algu parāda sarežģītos ietvara nosacījumus un taisnīgas kompensācijas nepieciešamību sabiedriskajā dienestā. Vienna.at ziņojumi Par sarunu centrālo kārtu Wiener Zeitung Nodrošina turpmāku pieredzi attīstībai. Arī Sabiedrisko pakalpojumu ziņas Informācija par gaidāmo algu pieaugumu ierēdņiem un darbiniekiem tuvāko gadu laikā.