Cerības uz mieru Ukrainā zūd pēc Trampa un Putina sarunām

Cerības uz mieru Ukrainā zūd pēc Trampa un Putina sarunām

Cerības, ka Donalda Trampa "harizma" pārliecinās Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu izbeigt karu Ukrainā, nav piepildījušās. Ar nepacietību gaidītā telefonsaruna starp Trampu un viņa Krievijas kolēģi pirmdien lika saprast, cik tālu šobrīd ir vienošanās. Tomēr svarīgāks ir jautājums par to, cik ļoti Tramps patiesībā vēlas iejaukties konfliktā, un ar to saistītā transatlantiskā spriedze saistībā ar ceļu uz kara beigām kļuva skaidra.

Ukraina uzstāj uz miera līgumu

Ukraina un tās Eiropas partneri pieprasa 30 dienu pamieru, lai sāktu sarunas par ilgstošu miera vienošanos. Tomēr Maskava to noraida un aicina nekavējoties sākt sarunas par galīgo līgumu. Tā kā šis process var ilgt mēnešus, izskatās, ka tas ir triks, lai ļautu Krievijai turpināt uzbrukuma operācijas, kas nogalina nevainīgus civiliedzīvotājus.

Tramps atbalsta Krievijas nostāju

Pēc sarunas ar Putinu paziņojot, ka Ukraina un Krievija tagad sarunās par pamieru un galu galā kara izbeigšanu “savā veidā”, Tramps nostājās sava drauga Kremlī pusē. Pirmdien viņš miera procesam pievienoja jaunas neskaidrības. Nekas neliecināja, ka viņš būtu noraidījis viceprezidenta Dž.D. Vensa iepriekšējo ierosinājumu, ka ASV varētu vienkārši izstāties. "Es jums saku, ir liels ego, bet es domāju, ka kaut kas notiks. Un, ja tas nenotiks, es vienkārši atkāpšos, un viņiem būs jādodas tālāk," pēc zvana žurnālistiem Ovālajā kabinetā sacīja Tramps.

Neskaidra ASV loma konfliktā

Draudēšana izstāties ir klasisks manevrs, ko izmanto sarunu partneri. Tomēr, ņemot vērā administrācijas ārkārtīgo skepsi par atbalstu Ukrainai, tas var nebūt blefs. Tramps atstāja iespaidu, ka ASV būs mazāk tieša loma, kamēr Krievija un Ukraina risinās sarunas. Viņš spēlējās ar domu, ka šajā procesā varētu būt iesaistīts Vatikāns un jaunais amerikāņu pāvests Leo. Taču lielākā daļa novērotāju piekrīt, ka miera nebūs, ja vien Amerika neizrādīs maksimālu ietekmi.

Putins dabū, ko grib

Kā norāda daži novērotāji, tostarp bijusī nacionālās izlūkošanas direktora vietniece Beta Sannere, Tramps nav nopietni mēģinājis izdarīt spiedienu uz Putinu. "Labi, ka viņiem bija divu stundu saruna, bet ko mēs no tā ieguvām?" Sanners jautāja. "Mums ir Putins, kurš turpina izvirzīt maksimālistiskas prasības... vienošanos runāt par sarunu ietvaru par nākotnes miera līgumu un, iespējams, pamieru, kas tiks panākts pēc vienošanās daudzos jautājumos." Šī ir saruna, kurā grūti saskatīt, ka Putins nav dabūjis tieši to, ko gribēja.

Reakcijas uz Trampa bezjēdzīgajiem priekšlikumiem

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis garā ierakstā vietnē X (iepriekš Twitter) iebilda pret Trampu. Viņš aicināja noteikt stingrākas sankcijas pret Krieviju, ja tā nepiekrīt apturēt uzbrukumus Ukrainai, un ierosināja Vatikānā, Turcijā vai Šveicē uzsākt tiešas sarunas ar Krieviju, iesaistot Eiropas un Amerikas pārstāvjus. "Mums visiem ir svarīgi, lai ASV nedistancējas no sarunām un miera meklējumiem, jo ​​tas, kurš no tām gūst labumu, ir Putins," brīdināja Zelenskis.

Veidojas satraucoša situācija

Lai gan Tramps paziņojis, ka vēlas veicināt mieru savā otrajā pilnvaru termiņā, viņa līdzšinējie centieni likuši vilties. Ja kas, tad kopš viņa stāšanās amatā kaujas Ukrainā un Gazā ir palielinājušās. Kamēr Tramps pagājušajā nedēļā atzīmēja humānās palīdzības panākumus, atbrīvojot pēdējo ASV ķīlnieku Gazā, viņa sarūkošā interese par konflikta izbeigšanu rada varas vakuumu. Tagad Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu sācis jaunu ofensīvu, kura mērķis ir kontrolēt visu anklāva teritoriju, kur badā cieš desmitiem tūkstošu palestīniešu. Šī situācija varētu solīt sliktu Ukrainai, ja arī Vašingtona par to zaudēs interesi.

Putins tiecas pēc ilgtermiņa mērķiem

"Es domāju, ka Putins vēlas to izbeigt... Ja es domātu, ka prezidents Putins nav ieinteresēts to izbeigt, es par to nerunātu," Tramps sacīja Ovālajā kabinetā. Tomēr kļūst arvien grūtāk būt optimistam, ka Krievijas līderis vēlas drīz beigt karu. Savā paziņojumā Krievija uzsvēra, ka, lai izbeigtu karu, ir jārisina “galvenie cēloņi”, tostarp absurdi apgalvojumi, ka Ukraina ir “denacificēta”. Putins vēlas mieru, bet tikai apstākļos, kas nav pieņemami Ukrainai, ja tā vēlas palikt neatkarīga nācija.