Dānija ievieš obligāto militāro dienestu sievietēm – sākot ar 2026. gadu!
Dānija ieviesīs obligāto militāro dienestu sievietēm no 2025. gada jūlija. Lai veicinātu vienlīdzību, 18 gadus vecu jauniešu iecelšana sākas 2026. gadā.

Dānija ievieš obligāto militāro dienestu sievietēm – sākot ar 2026. gadu!
2025. gada 14. jūnijā Dānijas parlaments vienbalsīgi nolēma ieviest obligāto militāro dienestu sievietēm, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā. Tas nozīmē, ka tiek ietekmēti visi Dānijas pilsoņi, kuriem no šī datuma aprit 18 gadi. Pirmais uzmetums militārajam dienestam plānots 2026. gadā. Sievietēm ir jāiziet atlases process militārajam dienestam, līdzīgi kā tas jau notiek vīriešiem. Līdz šim dažas sievietes jau ir brīvprātīgi pabeigušas militāro dienestu Dānijas armijā, un sievietes veido aptuveni ceturto daļu no Dānijas 4700 militārā dienesta virsniekiem.
Pasākumu atbalsta lielākā daļa dāņu, īpaši vīrieši. Ģenerālmajors Pīters Boizens uzsver priekšrocības, ko sniedz sieviešu īpatsvara palielināšana armijā, piemēram, lielāka elastība un plašāka vervēšanas bāze. Dānija arī plāno palielināt militārajā dienestā iesaukto skaitu no aptuveni 4700 līdz 7500 gadā un pagarināt militārā dienesta ilgumu no četriem uz vienpadsmit mēnešiem no 2026.gada augusta.
Reaģējot uz drošības politikas izaicinājumiem
Obligātā militārā dienesta ieviešana sievietēm ir saistīta ar nesenajiem drošības izaicinājumiem Eiropā, īpaši ņemot vērā Krievijas radītos draudus. Drošības eksperte Amēlija Teusena brīdina par iespējamu eskalāciju Baltijas jūras reģionā, kas motivējis Dāniju stiprināt savus militāros spēkus. Jaunie noteikumi ir paredzēti, lai labāk sagatavotu bruņotos spēkus nākotnes izaicinājumiem.
Lēmums ieviest obligāto militāro dienestu sievietēm iet roku rokā ar centieniem piesaistīt militārajam dienestam vairāk jauniešu. Šobrīd jaunietes jau brīvprātīgi pabeidz militāro dienestu, un ir cerība, ka jaunais regulējums motivēs vēl vairāk sieviešu veikt militāro dienestu.
Pretvējš un izaicinājumi
Neskatoties uz atbalstu, ko šie noteikumi saņem, pastāv arī bažas. Aptaujas liecina, ka sievietes pašas ir mazāk sajūsmā par iesaukšanu, savukārt lielākā daļa iedzīvotāju kopumā šo soli vērtē pozitīvi. Turklāt Dānijas armija cīnās ar problēmām saistībā ar aprīkojumu un izmitināšanu. Zināmi arī seksuālās uzmākšanās gadījumi, uz kuriem armija reaģējusi ar stingrākām sankcijām un priekšniecību apmācībām.
Sieviešu iesaukšanas ieviešana nav bezprecedenta; Zviedrija ieviesa šo noteikumu 2019. gadā, un Norvēģija bija pirmā NATO valsts, kas to ieviesa 2015. gadā. Dānijā šis solis tiek uzskatīts par pagrieziena punktu vienlīdzības nodrošināšanā armijā, jo sievietes dienēs ar tādiem pašiem noteikumiem kā vīrieši, kā arī var tikt iesauktas piespiedu kārtā, ja nebūs pietiekami daudz brīvprātīgo.
Kopumā Dānijas parlamenta lēmums tiek uzskatīts par nozīmīgu soli uz priekšu dzimumu līdztiesības jomā militārajā politikā. Likumprojekts joprojām tiek gaidīts, taču Dānijas politiskajā vidē apstiprināšana tiek uzskatīta par drošu. Šie pasākumi varētu radīt jaunu standartu Eiropas aizsardzības politikā.
Visaptverošus ziņojumus par šo tēmu var atrast šajās saitēs: vol.at, tagesschau.de, tagesschau.de.