Jauni atklājumi par ārkārtēju laika apstākļu prognozēšanu Eiropā

Jauni atklājumi par ārkārtēju laika apstākļu prognozēšanu Eiropā

Grazas pilsēta un Grazas universitātes Vegenera centrs ir jaunu, nozīmīgu pētījumu par ekstrēmiem laika apstākļiem, kas arvien vairāk notiek klimata pārmaiņu dēļ. Vegenera centra zinātnieki strādā, lai uzlabotu prognozes šādām laika parādībām, kuras arvien vairāk izmanto ekstremālas formas, piemēram, stipru lietu, karstuma viļņus vai vētras. Šīs norises ir ne tikai satraucošas, bet arī globālās darbības jomas.

Nesenā dzēšana -līdzīgais lietus Spānijā ilustrē šī laika apstākļu gala pašreizējo apmēru Eiropā. Pētnieki secina, ka klimatam ir izcila loma šādu katastrofu prognozēšanā. Aplēses par nāves gadījumiem un ekonomiskajiem zaudējumiem ir īpaši satraucoši: no 85 000 līdz 145 000 cilvēku dzīvību ir zaudēti pēdējos četrdesmit gados tikai šādu notikumu dēļ, kas ir izraisījis pus triljonu eiro ekonomisko kaitējumu, liecina Eiropas vides aģentūras informācija.

Pētniecības pieejas un to nozīme

Komanda Alberta Ossó vadībā ir noteikusi izšķirošos problemātiskās modelēšanas cēloņus ārkārtēju laika apstākļu ziņā. Šie atklājumi, kas publicēti žurnālā "Ģeofizikālo pētījumu vēstules", mērķis ir uzlabot klimata modeļu precizitāti. Ossó uzsver, cik svarīgi ir labāk izprast meteoroloģiskos modeļus, lai analizētu un reaģētu uz turpmākiem laika apstākļiem.

Pašreizējo pētījumu uzmanības centrā ir tik sauktās vasaras Ziemeļatlantijas svārstības (SNAO). Tas nosaka, kā reaktīvā straume notiek pāri Atlantijas okeānam, un silto mēnešu laikā ir tieši ietekme uz laikapstākļiem Eiropā. SNAO pozitīvajā posmā strūklas straume tiek pārvietota uz ziemeļiem, kas Ziemeļeiropā bieži rodas mitrā stāvoklī, savukārt Centrāleiropā ir tendence palikt sausai. Negatīvā gadījumā šie apstākļi tiek apgriezti, kas Centrāleiropā var izraisīt intensīvāku nokrišņu daudzumu.

Pētnieki ir arī atklājuši, ka esošās klimatiskās simulācijas bieži pārvērtē laika parādību ilgumu, kas noved pie neprecīzām prognozēm. Lai mainīgajā klimatā sniegtu ticamus paziņojumus par turpmāko ekstrēmo laika apstākļu biežumu un ilgumu, ir svarīgi padarīt pašreizējos klimata modeļus precīzus. Ossó skaidro: "Mēs esam atklājuši, ka simulācijām ir tendence pārvērtēt šādu periodu ilgumu vasarā." Šie atklājumi paver jaunas perspektīvas, lai uzlabotu klimatiskās prognozes un sagatavošanos iespējamiem nākotnes izaicinājumiem.

Ekstrēmu laika apstākļu zinātniskā pārbaude joprojām ir galvenā tēma pētniecībai un sabiedrībai kopumā. Lai iegūtu papildinformāciju par šo aizraujošo tēmu, apskatīt detalizēto ziņojumu on on "on on" on on "on on on" on on "on on on on on on on on onn www.meinbezirk.at .