Šmits aptur miljardu plūsmas: Dodika partija zem spiediena!

Šmits aptur miljardu plūsmas: Dodika partija zem spiediena!

2025. gada 25. aprīlī Bosnijas un Hercegovinas augstais pārstāvis Kristians Šmits ieviesa tālejošas finansiālas sankcijas pret SNSD (United Srpska) un tās koalīcijas partneriem. Šie pasākumi ietver tūlītēju visu valsts budžeta maksājumu apturēšanu Dodika partijai, lai aizsargātu Bosnijas centrālās valsts iestādes no atkārtotiem Serbu Republikas uzbrukumiem. Cosmo ziņo, ka SNSD 2023. gadā saņēma vairāk nekā divus miljonus konvertējamo marku (aptuveni 1,02 miljonus eiro), kas veido aptuveni divas trešdaļas no tā kopējiem ieņēmumiem. Lielu labumu gūst arī United Srpska no valsts naudas, saņemot 395 141 konvertējamo marku (aptuveni 202 040 eiro), kas veido vairāk nekā 50% no tās finanšu līdzekļiem.

Šmits, kurš ir amatā kopš 2021. gada augusta, asi reaģēja uz Dodika politiskajām aktivitātēm, kas iet uz kursu, lai atdalītu Serbu Republiku no pārējās Bosnijas. 2024. gada janvārī neto mēnešalga Bosnijā bija salīdzinoši zema – 1328 konvertējamās markas (aptuveni 679 eiro), kas vēl vairāk saasināja politisko spriedzi. Pats Dodiks sankcijas raksturoja kā nelikumīgas un apstrīdēja Šmita autoritāti.

Politiskā spriedze un juridiskās sekas

Pasākumi ir pieņemti kritiskā laikā, jo prokuratūra ir izdevusi Dodika un citu augsta ranga Serbu Republikas pārstāvju aresta orderus. Šie aizturēšanas orderi ir saistīti ar konstitucionālās kārtības apdraudējumiem pēc tam, kad RS parlaments nesen pieņēma likumus, kas atņem centrālajām valsts iestādēm pilnvaras. Šā gada martā SIPA mēģināja panākt, lai Dodiku arestētu, taču tas neizdevās viņa lojālo policijas spēku pretestības dēļ.

Vēl viens sarežģīts elements šajās debatēs ir starptautiskā dimensija. Kamēr ES atbalsta sankcijas un iestājas par konstitucionālās kārtības ievērošanu, Krievija Šmita rīcību kritizē kā nepieļaujamu iejaukšanos. Tikmēr Austrija un Vācija arī noteikušas Dodikam ieceļošanas aizliegumu, kas ilustrē politiķa starptautisko izolāciju.

Bosnijas un Hercegovinas konteksts

Bosnija un Hercegovina ir valsts ar gadu desmitiem ilgušu etnisko spriedzi un sarežģītu politisko sistēmu, kas izveidojās pēc 1995. gada Deitonas miera līguma. Reģions ir sadalīts divās galvenajās vienībās: Serbu Republikā, kuru pārsvarā apdzīvo serbi, un Bosnijas un Hercegovinas federācijā, kurā dominē bosnieši un horvāti. Šis etniskais dalījums noved pie atkārtotiem politiskiem strupceļiem un ļauj tādām partijām kā SNSD saglabāt spēku, neskatoties uz dažādiem juridiskiem un politiskiem izaicinājumiem.

Politiskā nenoteiktība ir izraisījusi arī pastāvīgi augstus migrācijas rādītājus, īpaši jauniešu vidū. Kamēr Bosnija iesniedza pieteikumu dalībai ES 2016. gadā un 2022. gadā saņēma kandidātvalsts statusu, kopš tā laika ir notikušas dažas reformas, kas vēl vairāk pasliktina ekonomisko situāciju. Vidē, kurā valda korupcija un politiskajā vidē dominē etnonacionālistu partijas, cerības uz vienotu un reformētu Bosniju un Hercegovinu arvien vairāk izgaist.