ÖVP iekšlietu ministrs Karners: Kreisais ekstrēmisms tiek paslaucīts zem paklāja!
FPÖ politiķi kritizē iekšlietu ministru Karneru par neadekvātām atbildēm uz kreiso ekstrēmistu aktivitātēm Austrijā.
ÖVP iekšlietu ministrs Karners: Kreisais ekstrēmisms tiek paslaucīts zem paklāja!
2025. gada 25. aprīlī FPÖ ģenerālsekretārs Kristians Hafenekers un FPÖ kreisā ekstrēmisma pārstāvis Sebastians Švaihofers dedzīgi izteicās par iekšlietu ministra Gerharda Kārnera (ÖVP) neadekvātajām atbildēm uz kreiso ekstrēmistu aktivitātēm Austrijā. Hafenekers ministra atbildi raksturoja kā "politisku zvērestu atklāt informāciju" un kritizēja faktu, ka Kārners ignorēja viņa pieprasīto informāciju par vairāk nekā 50 detalizētiem jautājumiem. Tā vietā ministrs atsaucās uz dienesta noslēpumu, datu aizsardzību vai policijas taktiku, ko Hafenekers uzskatīja par neieinteresētības pazīmi iedzīvotāju aizsardzībā.
Viena no FPÖ galvenajām bažām ir kreisā spārna motivētu noziegumu skaita pieaugums, piemēram, īpašuma bojājumi un smagi miesas bojājumi, kam ministra atbildē tika pievērsta maza uzmanība. Švaihofers kritizēja to, ka izglītībai par šīm tēmām jābūt strukturētai un faktiem, bet tā vietā tiek izmantotas tukšas frāzes un attaisnojumi. Parlamenta jautājums īpaši attiecās uz tādām grupām kā “Antifajugend Wien” un “Last Generation”, taču atbildes netika sniegtas.
Drošības aparāta kritika
FPÖ politiķi izveidoja priekšstatu par Iekšlietu ministriju, kas kreisā spārna ekstrēmisma draudus neuztver nopietni. Hafenekers apsūdzēja valdību sistemātiskā kreisā ekstrēmisma mazināšanā un ignorēšanā, jo trūkst ideoloģiskās uztveres par briesmām. Tajā pašā laikā drošības iestādes cieši uzrauga miermīlīgas demonstrācijas un labējās grupas, savukārt kreiso ekstrēmistu ainai, šķiet, tiek pievērsta mazāka uzmanība.
Šīs diskusijas kontekstu pastiprina jaunākie secinājumi no 2023. gada Satversmes aizsardzības ziņojuma. Saskaņā ar Valsts drošības un izlūkošanas direktorāta (DSN) teikto, labējais ekstrēmisms Austrijā ir liels izaicinājums. DSN vadītājs Omārs Haijavi-Pirčners ziņoja, ka 2022. gadā labējā spārna motivētu noziegumu skaits pieauga par 30 procentiem. Papildus labējam ekstrēmismam Konstitūcijas aizsardzības birojs arī izceļ islāmistu ekstrēmismu un kreiso ekstrēmismu kā būtiskus draudus drošībai.
Ekstrēmistu aktivitātes kontekstā
Ziņojumā ir arī dokumentēts satraucošs ekstrēmistu aktivitātes pieaugums, tostarp ne tikai kreisie ekstrēmisti, bet arī islāmistu ekstrēmisms un antisemītisms. Ģeopolitiskie notikumi, piemēram, Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un Hamas terora akti, ir radījuši papildu izaicinājumus drošības situācijai Austrijā. Ir nepieciešami pasākumi, lai novērstu ekstrēmismu, Satversmes aizsardzības birojam strādājot, lai identificētu draudus un rīkotos preventīvi.
2023.gadā tika apmācīti arī 80 ekstrēmisma novēršanas darbinieki, lai īstenotu profilakses pasākumus skolās un citās iestādēs. Šīs visaptverošās drošības situācijas kontekstā kreisā spārna ekstrēmisma izaicinājums un ar to saistītā sociālā spriedze ir centrālais jautājums, kas tiek plaši apspriests politiskajās debatēs. Kamēr FPÖ aicina sniegt skaidrāku informāciju par kreiso ekstrēmistu aktivitātēm, arvien vairāk tiek apšaubīta drošības iestāžu atbildība.
Sīkāka informācija atrodama visaptverošajā konstitūcijas aizsardzības ziņojumā, par kura publicēšanu Iekšlietu ministrija ir paziņojusi tuvākajā laikā. Pašreizējie atklājumi un ziņojumi ir pieejami arī DSN vietnē.