Enerģētikas krīzes ieguldījums: vēja enerģijas nozare cīnās par savu pastāvēšanu!

Enerģētikas krīzes ieguldījums: vēja enerģijas nozare cīnās par savu pastāvēšanu!

Federālā valdība ir nosūtījusi pārskatīšanai enerģētikas krīzes iemaksas stingrāku regulējumu, kas jau tagad rada lielus nemierus atjaunojamās enerģijas nozarē. Vēja enerģijas interešu grupa (IG) uzskata, ka šis pasākums negatīvi ietekmē vēja enerģijas attīstību un reģionālās vērtības radīšanu. Pēc IG Windkraft izpilddirektora Floriana Maringera teiktā, lēmums tiek uzskatīts par negodīgu, jo tas īpaši skar vidējos uzņēmumus, bet fosilā kurināmā nozare joprojām ir aizsargāta. Vairāk nekā 60% no vēja enerģijas Austrijā ir tādu uzņēmumu rokās, kuriem ir reģionālas saknes.

Īpaši vēja enerģijas nozari nesamērīgi ietekmē plānotās nodevas, īpaši ziemā, kad elektroenerģijas cenas ir augstas. Šiem uzņēmumiem konkurētspēja, kas ir atbildīga par aptuveni 8000 darba vietu radīšanu un gandrīz 240 miljonu eiro vērtības radīšanu 2025. gadā, tiks ievērojami ierobežota. Saskaņā ar IKP ātro aplēsi, ir arī minimāla ekonomiskā izaugsme, kas vēl vairāk noslogo uzticību vietai. Apdraudētas ir pašreizējās investīcijas 160 miljonu eiro vērtībā, kas varētu nodrošināt ar elektrību 60 000 mājsaimniecību.

Globālās enerģētikas krīzes un to sekas

Saspringtā situācija Tuvajos Austrumos un gāzes piegāžu samazināšanās no Krievijas uz Eiropu ir būtiski ietekmējusi naftas tirgus, kā ziņo Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) savā World Energy Outlook 2023. Naftas un gāzes piegādes drošība joprojām ir galvenais jautājums, jo īpaši pārejas laikā uz tīru enerģiju. Prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam jūras tirdzniecības daļa ar jēlnaftu no Tuvajiem Austrumiem uz Āziju pieaugs no 40% līdz 50%.

Globālā enerģētikas krīze arī pievērš uzmanību nepieciešamībai nodrošināt enerģijas pieejamību un nodrošināt elektroenerģijas piegādes stabilitāti. Patērētāju aizsardzības pasākumi pret degvielas cenu svārstībām 2022. gadā valdībām jau ir izmaksājuši 900 miljardus ASV dolāru. Galvenās stratēģijas ietver palielinātus ieguldījumus elastīgos un digitalizētos tīklos un mazāku emisiju tehnoloģiju, piemēram, ūdeņraža un bioenerģijas, veicināšanu.

EU-Energiepolitik und zukünftige Ziele

ES enerģētikas politika ir izstrādāta, lai nodrošinātu dekarbonizāciju, konkurētspēju, piegādes drošību un ilgtspējību. ES enerģētikas politika balstās uz energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu paplašināšanas principiem. 2015. gadā tika noteikti pieci galvenie Enerģētikas savienības mērķi: enerģijas avotu dažādošana, integrēts iekšējais enerģijas tirgus, energoefektivitātes uzlabošana, ekonomikas dekarbonizācija un zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju veicināšana.

Pašreizējie ES enerģētikas politikas mērķi paredz līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas galapatēriņā līdz 42,5% un samazināt primārās un gala enerģijas patēriņu par 11,7%, salīdzinot ar 2020. gadu. Dalībvalstīm ir jāizstrādā nacionālie enerģētikas un klimata plāni un jāsniedz progresa ziņojumi Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanai.

Rezumējot, vēja enerģijas nozare Austrijā saskaras ar milzīgām problēmām, savukārt globālā enerģētikas krīze un ES enerģētikas mērķi joprojām nosaka pamatu turpmākai attīstībai un investīcijām enerģētikas nozarē. Vēja enerģijas paplašināšanu aicina IG Windkraft kā būtisku soli krīzes izturīgam budžetam un vērtības radīšanai reģionā.