Asiņains teroristu uzbrukums Maskavā: automašīnas spridzeklī nogalināts ģenerālleitnants!

Asiņains teroristu uzbrukums Maskavā: automašīnas spridzeklī nogalināts ģenerālleitnants!

2025. gada 25. aprīlī Maskavas priekšpilsētā Balašihā notika postošs bumbas uzbrukums, kurā gāja bojā 59 gadus vecais Krievijas Ģenerālštāba vecākais ģenerālleitnants Jaroslavs Moskaliks. Sprādziens, ko izraisīja paštaisīta sprādzienbīstama ierīce transportlīdzeklī Golf, satraucis Krievijas valdību. Krievijas ārlietu ministre Marija Zaharova notikušo raksturoja kā "teroristu uzbrukumu" un vilka paralēles ar Ukrainā notiekošo karu.

Savā paziņojumā Zaharova aicināja izbeigt karu un atzīmēja konflikta ikdienas upurus. Ģenerālleitnants Moskaliks nav pirmais augsta līmeņa mērķis Krievijā kopš Ukrainas kara sākuma. Pirms šī incidenta ģenerālis Igors Kirillovs jau bija gājis bojā līdzīgā uzbrukumā, kura izpildei bija tāds pats darbības veids: Kirilova gadījumā sprādzienbīstamais priekšmets bija paslēpts elektriskajā skrejritenī.

Izmeklēšana turpinās

Šī jaunākā incidenta izmeklēšana ir nodota Krievijas augstākajam izmeklētājam Aleksandram Bastrikinam. Izmeklētāju, kriminālizmeklētāju un operatīvo vienību komanda nekavējoties sāka izmeklēt nozieguma vietu. Tomēr pagaidām no Ukrainas oficiāla paziņojuma par uzbrukumu nav, lai gan Ukrainas kara kontekstā daudziem ir aizdomas, ka varētu būt sakari ar Ukrainas slepenajiem dienestiem.

Vēršanās pret augsta ranga virsniekiem un propagandistiem Maskavā ir bīstams notikums notiekošajā konfliktā. Kopš kara sākuma šādu uzbrukumu biežums ir pieaudzis, un zināms, ka Krievijas militārie vadītāji arvien vairāk tiek vērsti pret viņiem.

Krievijas agresija un bažas par drošību

Moskalik bombardēšana notiek uz satraucošā Krievijas veiktās spiegošanas, sabotāžas un dezinformācijas pieauguma fona, kas ir ievērojami palielinājies kopš uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā. Saskaņā ar ziņojumiem verfassungsschutz.de, ir ievērojami samazinājies kavēšanas slieksnis Krievijas darbībām pret tādām valstīm kā Vācija. Spēka izmantošanu Krievija atzīst par likumīgu varas demonstrēšanas līdzekli.

Krievijas izlūkdienestu slepenās darbības rada nopietnus draudus iekšējai drošībai. Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs (BfV) sniedz informāciju par valsts, daļēji valsts un privāto dalībnieku radītajām briesmām un brīdina par Krievijas spiegošanas metodēm, kas vērstas pret militāro un kritisko infrastruktūru.

Turklāt pēdējos gados par jaunu apdraudējumu ir kļuvuši sabotāžas akti, kiberuzbrukumi un mērķtiecīga dezinformācija. Krievija izmanto sociālos medijus un prokrieviskos ietekmētājus, lai izplatītu dezinformāciju un ietekmētu politisko diskursu, īpaši saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām.

Pašreizējā draudu situācija norāda uz nepieciešamību saglabāt modrību un uzturēt drošības iestāžu ciešu saziņu, lai risinātu Krievijas agresijas radītos izaicinājumus.