Darbības diena Innsbrukā: Demokrātija aizsargā pret dezinformāciju!

Darbības diena Innsbrukā: Demokrātija aizsargā pret dezinformāciju!

Innsbruck, Österreich - 2025. gada 6. jūnijā #Democracyinaction kampaņas diena notika Innsbrukā, ko organizēja Vīnes Eiropas Parlamenta savienojošais birojs sadarbībā ar Eiropas forumu Alpbach (EFA). Pasākuma mērķis bija pievērst uzmanību dezinformācijas briesmām un uzsvērt ticamas informācijas nozīmi demokrātijai. Cita starpā EFA prezidents Othmar Karas, Universitātes profesors Matiass Kettemans no Insbrukas Universitātes un Valentīna Meixnera no Eiropas izpratnes), EFA prezidents Othmar.

Sofija Kirčere uzsvēra Eiropas vērtību aizsardzību ar Digitālo pakalpojumu likumu un Ai-ACT un norādīja uz trešo valstu ietekmi uz vēlēšanām, kā nesen novērots Moldovā. Othmar Karas kritizēja pusputru izmantošanu, kas noved pie uzticēšanās demokrātijas mazināšanas un ka EFA bija izstrādājuši konkrētus pasākumus, lai stiprinātu demokrātisko noturību. Matiass Kettemans sociālos medijus raksturoja kā divkāršu zobenu, jo tie bieži par prioritāti izvirza emocionālo saturu un tādējādi veicina dezinformācijas izplatību.

Cīņa pret dezinformāciju un plašsaziņas līdzekļu lasītprasmes veicināšanu

Pasākuma centrālais elements bija programma jauniešu apmācībai, lai risinātu dezinformāciju un kritiskas domāšanas veicināšanu. Valentīns Meixners iepazīstināja ar interaktīvajiem formātiem, ieskaitot “slikto ziņu spēli”, kas stimulē dalībniekus atpazīt dezinformāciju. Šī spēle būs pieejama Eiropas Vīnes pieredzē no rudens. Bija arī dialoga pastaiga ar 70 dalībniekiem: devās iekšpusē #ThinkBeForeoushare, kurā tika prezentēti arī digitālie rīki dezinformācijas atpazīšanai kā daļa no Erasmus+ projekta "CheckMate-Coppowering Europeaans virzienā uz plašsaziņas līdzekļiem prasmīgiem pilsoņiem".

Viltus ziņu izplatība, dezinformācija un dezinformācija joprojām ir satraucoša tēma. Šis nepatiesais vai maldinošais plašsaziņas līdzekļu saturs, īpaši sociālajos tīklos, steidzami prasa efektīvus pasākumus. Saskaņā ar aptauju, empīriskie pētījumi rāda, ka viltus ziņas ir retāk sastopamas sabiedrībā, bet intensīvāk tiek patērētas noteiktās aprindās. Zema uzticēšanās politiskajām un plašsaziņas līdzekļu institūcijām palielina jutību pret šīm parādībām. Debates par viltus ziņām sākās ar Donalda Trumpa 2016 un Brexit referenduma ievēlēšanu.

ES iniciatīvas pret dezinformāciju

Lai veicinātu izturību pret dezinformāciju, Eiropas Komisija nesen nodrošināja 5 miljonus eiro. Šie līdzekļi ir jāizmanto diviem pieprasījumiem iesniegt priekšlikumus pilsoniskās sabiedrības, universitāšu un pētniecības centru dalībniekiem. Pirmā pieprasījuma budžets ir 3,15 miljoni EUR, koncentrējoties uz ļaunprātīgu informācijas manipulācijas kampaņu atklāšanu un šīs dezinformācijas ietekmes uz pilsoņiem analīzi. Otrā pieprasījuma ar aptuveni 1,6 miljoniem eiro mērķis ir finansēt projektus, lai palielinātu neatkarīgu faktoru pārbaudes organizāciju diapazonu un ietekmi. Šeit jāizmanto radošās stratēģijas un plašsaziņas līdzekļu formāti.

ES iniciatīvas, piemēram, "ES pret Disinfo" un Eiropas digitālo plašsaziņas līdzekļu observatoriju, ir izšķiroša nozīme cīņā pret dezinformāciju. Ņemot vērā faktu, ka mazāk nekā 1% satura, ko lietotāji redz tiešsaistē, viltus ziņas tiek klasificētas kā viltus ziņas, vajadzība pēc diferencētas pieejas, lai apkarotu šīs parādības ar vienlaicīgām ēkām esošajos plašsaziņas līdzekļos, un institūcijām joprojām ir galvenā nozīme. Plašsaziņas līdzekļu lasītprasme ir svarīgs celtniecības bloks, kas saistīts ar sabiedrību pret dezinformāciju un stiprina uzticību demokrātiskajiem procesiem.