ASV un Krievijas samits: daļēja uzvara Maskavai un pavērsiens Eiropai

ASV un Krievijas samits: daļēja uzvara Maskavai un pavērsiens Eiropai

Krievija ir guvusi nelielu uzvaru, kamēr Ukraina piedzīvo nelielu atvieglojumu, bet paliek dusmīgs ārā, un Eiropa pēkšņi atkal kļūst svarīga.

ASV un Krievijas sarunas Rijādā

The ASV un Krievijas sarunas, kas nesen notika Rijādā, Maskavai deva visvairāk iemeslu svinēt. Krievija jau sen (nepareizi) ir attēlojusi karu Ukrainā kā NATO uzbrukumu Krievijai. Šī divpusējā tikšanās palīdz iemūžināt šo nepatieso stāstījumu.

Praktiski rezultāti Krievijai

Sarunas deva arī praktiskus rezultātus. ASV valsts sekretārs Marko Rubio ierosināja, ka Amerikas un Krievijas vēstniecībās atgriezīsies pie funkcionālāka personāla skaita pēc ievērojamām savstarpējām izraidīšanas saistībā ar ķīmiskās nervus paralizējošās vielas lietošanu pret britu bijušo. Krievijas spiegs Sergejs Skripaļs bija sākusies. To var interpretēt kā soli uz atslābumu no Krievijas puses, iespējams, ar funkcionālu pamatideju.

Nekādu saistību starp Trampu un Putinu

Taču Krievija nekādas saistības nav uzņēmusies; nav skaidrs, kam tas būs galīgais labums. Prezidentu Trampa un Putina personiskas tikšanās pagaidām nenotiks. Šāds samits būtu Trampa miera politikas galvenais akcents Ukrainā. Taču šajā Krievijas rehabilitācijas posmā tas vairāk var būt Maskavas tiešās interesēs. Tāda tikšanās drīzumā nebūs.

Kijevas reakcijas

Šī kavēšanās Kijevā radīs maz prieka. Tikšanās Rijādā nebeidzās ar Baltā nama solījumu, kas cenšas panākt tuvināšanos ar Maskavu, ka Ukraina piekāpsies nepieņemami, lai ātri pabeigtu slikto darījumu. Viss miera jautājums Ukrainā tagad tiks atstāts citu sarunu grupu ziņā, kas nozīmē iespējamu kavēšanos.

Zelenska vilšanās

Volodimirs Zelenskis nekavējoties atbildēja ar gadā atcēla plānoto vizīti Rijādā, kur viņš, iespējams, cerēja iegūt informāciju no ASV un Krievijas samita. Tā vietā viņš pauda neapmierinātību par līgumiem par Ukrainu, kas tika noslēgti bez Ukrainas, un sacīja, ka par samitu uzzinājis tikai no medijiem. Viņa sašutums atspoguļo viņa neapmierinātību, kas vairāk ir vērsta uz ASV notiekošajiem centieniem tuvināties Krievijai, nevis uz jebkādām šokējošām ziņām no samita.

Eiropas loma miera sarunās

Atsevišķā diskusijā pagājušajā nedēļā bija īss miera periods, kad ASV amatpersonu grupa sēdēja Saūda Arābijas karoga priekšā un atzina, ka Eiropai būs būtiska nozīme nākamajās sarunās. Maiks Valcs noraidīja stāstījumu, ka Eiropa un Ukraina tika atstātas ārpus miera sarunām, lai gan Zelenskis neilgi pēc tam iebilda pret tām.

Ģeopolitiskās pārmaiņas un izaicinājumi

Pirms dažām dienām Trampa sūtnis Ukrainā un Krievijā ģenerālis Kīts Kellogs Minhenē sacīja, ka eiropieši netiks iekļauti miera sarunās, jo 2015. gadā konflikta pirmajā vilnī neizdevās diplomātiskie centieni. Eiropa krita panikā un sāka veidot savus plānus. Taču 72 stundas vēlāk Trampa administrācija vēlējās skaidri pateikt, ka eiropieši nekad nav bijuši nenozīmīgi. Situācija pasliktināsies, kad Lielbritānijas premjerministrs Keirs Stārmers nākamnedēļ Vašingtonā tiksies ar Trampu.

Putina stratēģiskā priekšrocība

Ātra darījuma novilcināšana galu galā nāk par labu Putina interesēm. Šajā laikā Eiropa dzirdēja ASV aizsardzības ministra paziņojumu, ka ASV vairs nav Eiropas drošības garants, savukārt viceprezidents nepatiesi apgalvoja, ka Vašingtonas galvenie sabiedrotie Eiropā ir totalitāri, kas baidās no saviem vēlētājiem. Šie paziņojumi veicināja to, ka Eiropai vajadzēja integrēt neiedomājamo drošības pieredzes trūkuma sajūtu: aizsargāt Eiropas zemi no kodolieroču Krievijas bez ASV spēku draudiem, lai atturētu no Maskavas agresijas.

Ilgtermiņa izaicinājumi Ukrainai

Paredzams, ka lielākais darījums starp Vašingtonu un Maskavu sniegs vēl lielāku labumu Krievijai. Tas pastiprina Maskavas izdomāto stāstījumu, ka tā nodarbojas ar neizprovocētu karu pret visu NATO. Tā rezultātā Ukraina kļūst par daļu no lielāka darījuma, nevis kļūst par darbības centrālo elementu. Galu galā tas varētu arī novest pie Krievijas reabilitācijas globālajā kārtībā – un līdz ar to ekonomikas izaugsmi, diplomātisku atzīšanu un piedošanu, iespējams, ar ierobežotām izmaksām vai piekāpšanos no Maskavas.

Tomēr lielākais izaicinājums lēni veidotajam miera līgumam ir pati frontes līnija. Krievija turpina progresu, kaut arī sāpīgi lēnu un dārgu, progresu. Laiks šobrīd strādā Putinam par labu. Jo ilgāk turpināsies apjukums, pielāgošanās un satraukums starp Ukrainas sabiedrotajiem, jo ​​trauslāka kļūs Ukrainas morāle un suverenitāte.