Netanjahu krīzē: slepenā dienesta vadītājs atkāpjas no amata – ko tagad?

Netanjahu krīzē: slepenā dienesta vadītājs atkāpjas no amata – ko tagad?

Pašreizējā konflikta ar Hamas laikā premjerministrs Benjamins Netanjahu ir reaģējis uz nemierīgo politisko situāciju savā valdībā. Šodien bija Netanjahu Par Izraēlas slepenā dienesta Shin Bet jauno vadītāju tika iecelts ģenerālis Zini. Šāds lēmums pieņemts laikā, kad tiek izmeklēti divi Netanjahu līdzgaitnieki saistībā ar iespējamiem Kataras fondiem, kas atbalsta Hamas. Politiskā dinamika pēdējos mēnešos ir krasi mainījusies, īpaši pēc Hamas postošā uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kurā gāja bojā 1200 cilvēku.

Bijušais Shin Bet vadītājs Ronens Bārs, uz kuru uzbrukumu laikā tika izdarīts spiediens, galu galā nolēma atkāpties no amata pēc tam, kad Netanjahu atņēma viņam uzticību. Bars paziņoja, ka atkāpsies no amata jūnija vidū, lai risinātu savas personīgās neveiksmes teroraktā sekas. Interesanti, ka Netanjahu vēlāk atsauca atlaišanu pēc tam, kad sākās tautas protesti. Tomēr šajā saspringtajā situācijā Izraēlas Augstākā tiesa turpināja pārskatīt Netanjahu lēmumus un konstatēja, ka viņš ir rīkojies interešu konfliktā, kas nozīmē, ka viņam nebija pilnvaru iecelt Bar pēcteci.

Politiskā spriedze un apsūdzības

Spriedze starp Netanjahu un Baru nav nekas jauns. Sākoties karam, ko izraisīja Hamas uzbrukums, viņi nonāca nopietnā konfliktā. Netanjahu ir turējies pie amata, neskatoties uz pretrunām un vēlas tikt pārvēlēts, savukārt Baram draud uzņemties atbildību par drošības situāciju un finansējuma problēmām, kas izriet no Kataras palīdzības. Šis uzbrukums Izraēlas drošībai ir ievērojami ierobežojis politisko telpu, un Netanjahu iespējamo izmeklēšanas komiteju uzskata par draudu savai valdībai.

Apsūdzības par priekšlaicīgiem brīdinājumiem un drošības dienestu neveiksmēm var apdraudēt Netanjahu politisko karjeru. Bars ar zvērestu apliecinātā liecībā minēja, ka sarunas par ķīlniekiem tika iedragātas aizkulisēs, izraisot sarežģītas situācijas, kurās ķīlnieku atgriešanās bija pretrunā Netanjahu mērķim likvidēt Hamas. Šie sarežģījumi ir likuši Bāram un citām aizsardzības amatpersonām justies personiski atbildīgam par ķīlnieku zaudēšanu.

Hamas finansēšana

Paralēli šīm politiskajām norisēm teroristu organizāciju, piemēram, Hamas, finansēšana ir aktuāla problēma. Skaļi Euronews Hamas gada budžets ir aptuveni viens miljards dolāru. To veido dažādi ienākumu avoti, tostarp atbalsts no Irānas un Kataras. Aplēses liecina, ka no Kataras nāk no 100 līdz 200 miljoniem dolāru. Neskatoties uz starptautiskajiem centieniem, piemēram, ASV Finanšu ministrijas divas sankciju kārtas pret Hamas sabiedroto finanšu tīkliem, naudas plūsma no citām valstīm joprojām ir stabila. Eksperti baidās, ka pašreizējām sankcijām būs tikai ierobežoti panākumi.

Papildus valdības subsīdijām Hamas iekasē nodokļus no 2,1 miljona Gazas iedzīvotāju un izmanto inovatīvas finansēšanas metodes, piemēram, kriptovalūtas. Šīs norises ir satraucošas, jo tās ļauj teroristu organizācijai darboties neatkarīgāk un pašilgtspējīgāk, kamēr starptautiskie centieni brūk. Turcijas atbalsts, kas neuzskata Hamas par teroristu organizāciju, situāciju vēl vairāk sarežģī.

Kopumā notikumi Izraēlā izceļ ne tikai problēmas, kas saistītas ar drošību un pārvaldību, bet arī tālejošās politiskās un finansiālās sekas, kas joprojām valdzina reģionu.