2024. gada Ziemassvētki: cerība un miers krīžu ēnā
2024. gada Ziemassvētkos Austrijas bīskapi savos svētā 2025. gada sākuma sprediķos uzsver cerību un mieru.

2024. gada Ziemassvētki: cerība un miers krīžu ēnā
Šodien, 2024. gada 25. decembrī, Kristus dzimšanas svētkos, Austrijas bīskapi savos Ziemassvētku sprediķos uzsvēra cerības centrālo lomu mūsdienu pasaulē. Savā runā Vīnes Svētā Stefana katedrālē kardināls Kristofs Šēnborns uzsvēra Ziemassvētku nozīmi kā prieka un pateicības iemeslu. Neskatoties uz izaicinājumiem, ar kuriem pasaule šobrīd saskaras, Dieva iemiesošanās ir dziļš cerības signāls. Viņš uzdeva svarīgu jautājumu: "Vai Jēzus man ir viss?" un aicināja ticīgos aktīvi dzīvot saskaņā ar miera un pestīšanas vēsti. Šīs domas uzsvēra arī arhibīskaps Francs Lakners, kurš Zalcburgā paziņoja, ka mieram jāsākas cilvēku sirdīs, ņemot vērā pasaules neapmierinātību un vajadzības.
Raud pēc cerības
Eizenštates bīskaps Ägidijs Zsifkovičs 2025. svēto gadu raksturoja kā iespēju iekšējai atjaunotnei un kā veidu, kā kļūt par cerības svētceļnieku. Savā ceremoniālajā sprediķī viņš aicināja cilvēkus pievērst lielāku uzmanību nabadzīgajiem, kā arī meklēt pavērsienu pret Dievu politikā un sabiedrībā. Cerība bija arī spēcīga tēma bīskapa Hermaņa Gletlera Insbrukas sprediķī. Viņš atgādināja, ka vēstījums "Nebaidieties!" ir spēkā pat kara un konfliktu laikā un ka Dieva mierinošā klātbūtne ir spēka avots.
Pamatojoties uz šiem vārdiem, Maincas bīskaps Pīters Kolgrafs ziņoja par steidzamu nepieciešamību izplatīt cerību un nepadoties izmisumam. Viņa aicinājums ticīgajiem: būt paraugiem, lai iedvesmotu citus. Viņš uzsvēra, ka cerība ir miera virzītājspēks: "Tie, kas cer, nesāk karus." Bīskapu vēstījumi uzsver nepieciešamību pēc solidāras kopienas, kas ir apņēmusies nodrošināt mieru un taisnīgumu mainīgajā pasaulē, un parāda, ka ir pienācis laiks aktīvi dzīvot šajā cerībā, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas. bistumlimburg.de ziņots.
Uzrunas Ziemassvētku dienā ne tikai atspoguļo Ziemassvētku nozīmi, bet arī ir steidzams aicinājums, lai cerības avots kristīgajā vēstī paliktu dzīvs un tas ir jānodod tālāk sabiedrībā, draudzē un sabiedrībā.