Kickl under fire: Baznīca kritizē partijas konferences runu Zalcburgā!

Kickl under fire: Baznīca kritizē partijas konferences runu Zalcburgā!

Pagājušās nedēļas nogalē FPÖ līderis Herberts Kikls partijas konferencē Zalcburgā teica pretrunīgu runu, kas izpelnījās ievērojamu katoļu baznīcas kritiku. Austrijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs un Zalcburgas arhibīskaps Francs Lakners pauda bažas par reliģijas politisko instrumentalizāciju. Lakners brīdināja, ka reliģiskās vērtības var tikt apvienotas partiju politikā un ka tam var būt negatīvas sekas. Viņš uzsvēra, ka ticība, cerība un mīlestība ir visu ticīgo pamattikumi, taču norādīja, ka mēģinājums šos tikumus iekļaut partiju politikā ir bīstami. Tas saskan ar bīskapu ilggadējo apņemšanos izveidot “brīvu baznīcu brīvā valstī” kopš 1952. gada.

Kikla runa aizgūta no apustuļa Pāvila, jo viņš solīja atjaunot iedzīvotājiem "ticību, cerību un mīlestību". Šis kampaņas moto ir daļa no viņa stratēģijas, lai uzsvērtu Austrijas kristīgo identitāti. Bijušais Jerga Haidera runu autors Kikls vēlēšanu kampaņas laikā bieži izmanto kristiešu simbolus, ko baznīcas pārstāvji interpretē kā stratēģisku aprēķinu. Īpaši kritizēti tika sauklis “Tavs prāts lai notiek” un devīze “Vateceņi kristiešu rokās”, jo tie tika uztverti kā mēģinājums izmantot reliģisku saturu politiskiem mērķiem. Tas ir plašākas diskusijas par spriedzi starp politiku un reliģiju mūsdienu sabiedrībā kontekstā.

Politiskās instrumentalizācijas kritika

Baznīcas kritika par Kikla pieejām nav jauna. Pērn Nacionālās padomes vēlēšanu kampaņas laikā baznīcas pārstāvji jau bija asi kritizējuši Bībeles aizguvumus FPÖ vēlēšanu kampaņā. Vēsturiski reliģisko simbolu politiskā izmantošana bieži noveda pie atsvešinātības starp reliģiskajām kopienām un politiskajām kustībām. Pats Kikls tiek uzskatīts par Romas katoli, taču dievkalpojumus apmeklē reti, kas liek apšaubīt viņa kā kristīgo vērtību pārstāvja autentiskumu.

Jāpiebilst, ka FPÖ pozicionējas “trešajā nometnē”, starp sociāldemokrātiju un kristīgo sociālismu, un tai ir antiklerikāls, vācu nacionālais raksturs. Šāda pozicionēšana varētu liecināt arī par reālu sociālo spriedzi, īpaši ņemot vērā nesenos incidentus, piemēram, Lielās piektdienas kā valsts svētku atcelšanu 2019. gadā vai pretrunīgi vērtēto bēgļa izlikšanu no baznīcas patvēruma Zalcburgā.

Starptautiskā perspektīva

Šīs reliģijas politiskās instrumentalizācijas tendences attiecas ne tikai uz Austriju. Vēsturnieks Bernds Greiners velk paralēles ar norisēm ASV, kur vērojama arī politikas radikalizācija un reliģisko elementu instrumentalizācija. Savā grāmatā "White Heat: The Internal Wars of the USA" viņš kritizē reliģijas politizāciju un brīdina par tās negatīvo ietekmi uz sabiedrību. Greiners apraksta politisko kustību pieaugumu, piemēram, Tējas ballīte un MAGA kustība, kas izmanto reliģisku retoriku politiskiem nolūkiem, izraisot tālāku sabiedrības šķelšanos.

Šajā kontekstā var redzēt, ka diskusijas par reliģijas lomu politikā ir globāla parādība. Ticības instrumentalizācijai politiskiem mērķiem var būt bīstama ietekme uz pilsonisko sabiedrību gan Austrijā, gan ASV. Ņemot vērā šos notikumus, arvien aktuālāks kļūst jautājums par reliģiskās integritātes un patiesuma saglabāšanu politiskajā komunikācijā.