Iekļaušana dievkalpojumos: dažādības svētki Vīnē!
Vīnes palīgbīskaps Francs Šārls aicina uz iekļaušanas ideju un atzīmē bezbarjeru dievkalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti.

Iekļaušana dievkalpojumos: dažādības svētki Vīnē!
2024. gada 3. decembrī Vīnes palīgbīskaps Francs Šārls Sv. Stefana katedrālē svinēja īpašu dievkalpojumu saistībā ar Starptautisko cilvēku ar invaliditāti dienu. Šis pakalpojums bija pieejams akliem, nedzirdīgiem un cilvēkiem ar vairākiem un garīgās attīstības traucējumiem, un tas tika pilnībā tulkots zīmju valodā. Šārls uzsvēra, cik svarīgi ir integrēt cilvēkus ar invaliditāti sabiedrībā: "Cilvēki ar invaliditāti ir mūsu sabiedrības un baznīcas centrā," bija viņa steidzamais aicinājums. Pasākumā ne tikai tika demonstrēta cilvēku ar invaliditāti iekļaušana, bet arī muzikāli priekšnesumi, tostarp arfas komanda “Saitensalat”, kurā piedalās dalībnieki ar Dauna sindromu.
Ieskaitot svētkus un izaicinājumus
Izstādē tika piedāvāta platforma, kurā cilvēki ar invaliditāti varēja aktīvi piedalīties. Viņi organizēja dievkalpojumu, veica aizlūgumus, izpildīja pantomīmu un muzicēja. Vīnes slimnīcas un pansionāta pastorālās aprūpes vadītājs Traians Tamass norādīja, ka centieni radīt iekļaujošu atmosfēru ir vērtīgi, taču bieži vien nogurdinoši. "Šāds iekļaujošs pakalpojums joprojām nav dots," viņš teica, uzsverot, ka ir nepieciešama sagatavošanās un centība, lai nojauktu šķēršļus un veicinātu izpratni. Kāds ticīgais atzīmēja: ”Bieži vien ceļojums ir grūts, jo mūs nesaprot.”
Iespaidīgā solidaritātes un atklātības zīmē šis dievkalpojums tika svinēts vienā no slavenākajām Vīnes baznīcām, kas bija skaļš kathpress.at liecina, ka vēl ir daudz darāmā, lai panāktu iekļaušanu visās dzīves jomās. Tomēr visu iesaistīto personu apņemšanās bija skaidra apņemšanās veidot sabiedrību, kurā ikviens neatkarīgi no viņa spējām tiek uzklausīts un cienīts. Pasākums atspoguļo ilgtermiņa vīziju, ka cilvēki ar invaliditāti ir ne tikai jāpieņem, bet arī aktīvi jāiekļaujas sabiedrībā, jo ziņojumā arī teikts, ka šādiem pasākumiem nav jābūt tikai vienreizējam akcentam, bet gan obligātai normai, lai veicinātu līdzāspastāvēšanu sabiedrībā.