Stikla dārgums no Laušas: Ziemassvētku eglīšu bumbas vēsture

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Atklājiet aizraujošo stikla Ziemassvētku eglīšu bumbas vēsturi no Laušas, kas kopš 2021. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Entdecken Sie die faszinierende Geschichte der gläsernen Christbaumkugel aus Lauscha, einem UNESCO-Weltkulturerbe seit 2021.
Atklājiet aizraujošo stikla Ziemassvētku eglīšu bumbas vēsturi no Laušas, kas kopš 2021. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Stikla dārgums no Laušas: Ziemassvētku eglīšu bumbas vēsture

Stikla Ziemassvētku eglīšu bumbiņa ir pārsteidzošs Ziemassvētku eglīšu rotājuma elements, un tās izcelsme ir Laušā, Tīringenē, kur ražošana sākās 19. gadsimtā. Skaļi vol.at Pirmie stikla koka rotājumi tika radīti ekonomiskas nepieciešamības dēļ. 1847. gadā stikla pūtējs Loššā sāka modelēt stikla augļus, kā rezultātā tapa pirmā stikla Ziemassvētku eglīšu bumba.

Laušai ir senas stikla ražošanas tradīcijas, kas aizsākās 1597. gadā. Laika gaitā eglīšu rotājumi tur kļuva arvien populārāki. Pirmās bumbas tika iekļautas izplatītāju katalogos jau 1850. gados, un no 1870. gadiem tās tika pārdotas ne tikai valsts, bet arī starptautiskā mērogā. Pat imperators Vilhelms I Versaļā izrotāja Ziemassvētku eglīti ar Laušas nieciņiem.

Egļu rotājumu attīstība un daudzveidība

Sākotnēji dobās stikla krelles tika ražotas Laušā un izgatavotas no kaklarotas. Diapazons pakāpeniski attīstījās tālāk. Tādi produkti kā āboli, bumbieri un rieksti bija pirmās formas. Bet kolekcijās ceļu atrada arī priedes un lāstekas, puķes un putni. Tagad klāstā ir aptuveni 5000 dažādu formu, tostarp eņģeļi, mājas, augļu grozi un laternas, ziņo Lauscha Ziemassvētku eglīšu rotājumu ražotāju vietne. christbaumschmuck-lauba.de.

Amatniecība un ražošanas metodes Laušā ir ne tikai vēsturiski nozīmīgas, bet arī ļoti aktuālas. Ar rokām pūstu eglīšu rotājumu tradīcija tika iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma reģistrā 2021. gadā un pat 2023. gadā iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Šī atzinība uzsver kultūras aspektus un amatniecības tehnikas nozīmi sabiedrībā.

Amatniecības izaicinājumi un nākotne

Neskatoties uz kultūras mantojumu, stikla pūšanas māksla Loššā saskaras ar izaicinājumiem. Augošās izejvielu un enerģijas cenas, kā arī lētā importa radītā konkurence apgrūtina amatniecības uzņēmumu darbību. Daudzi stikla pūtēji Laušā strādā mazos ģimenes uzņēmumos, kas bieži vien darbojas vairākās paaudzēs. Šobrīd pilnu slodzi strādā 36 stikla pūtēji, un katru gadu aptuveni 30 000 apmeklētāju pulcējas uz bumbu tirgu decembrī Loššā, kur var atrast ar rokām darinātas bumbiņas dažādās krāsās un formās.

Ilgtermiņa projekts, kura mērķis ir nodrošināt amatniecības nākotni, ir iniciatīva “Ziemassvētku zeme Rennsteigā”, pie kuras strādā Rita Vorma. Tas ir paredzēts, lai palīdzētu padarīt veco amatu redzamu un turpināt to attīstīt. Turklāt tiek apsvērtas jaunas pieejas jauniešu uzrunāšanai, lai saglabātu tradīciju aktualitāti. Glas Lauscha arodskolā interesenti var apgūt eglīšu rotājumu gatavošanu, kas tiek uzskatīts par cerību avotu amata nākotnei.

Rezumējot, var teikt, ka Ziemassvētku eglīšu balle no Laušas ir ne tikai vēstures dāvana, bet arī dzīvs kultūras mantojums, kas tiek nodots tālāk un kopts mūsdienās. Stikla meistardarbi piešķir dzirksti un prieku Ziemassvētku eglītēm visā pasaulē.