Piemiņas kultūra vēlēšanu kampaņā: kas aizsargā nacistu upurus?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Debates par piemiņas kultūru Austrijā 2025. gada 7. martā izceļ atšķirīgo politisko attieksmi pret nacistu noziegumiem.

Piemiņas kultūra vēlēšanu kampaņā: kas aizsargā nacistu upurus?

2025. gada 7. martā izcēlās svarīgas debates par Austrijas Republikas Nacionālā fonda atbildību par nacionālsociālisma upuriem. Liberāli noskaņotais Nacionālās padomes deputāts Markuss Čanks uzsvēra dzīvas piemiņas kultūras nepieciešamību, kā arī kompensācijas upuriem un viņu pēcnācējiem. "Nepieciešama ne tikai dzīva piemiņas kultūra, bet arī atlīdzība upuriem un viņu izdzīvojušajiem un pēcnācējiem," skaidroja Čanka, norādot uz Nacionālā fonda centrālo lomu, kas piešķirta arī Nacionālās padomes priekšsēdētājam, Dr. Valteram Rozenkrancam sirdij tuva bija, kā APA OTS ziņots.

Gaidāmo federālo vēlēšanu kontekstā kritiski tika aplūkota arī partiju vēsturiski politiskā pozicionēšana. Jensa-Kristiana Vāgnera viesrakstā teikts, ka nacionālsociālistu noziegumu un citu netaisnības veidu, piemēram, SED diktatūras un koloniālo noziegumu apkarošana ir demokrātijas pamatelements. Vēlēšanu programmu analīze parāda būtiskas atšķirības terminos un saturā. Tādas partijas kā CDU/CSU un AfD paļaujas uz nacionāli konservatīvu viedokli, savukārt Čanks uzsver, ka antisemītisms nenāk no FPÖ, bet to galvenokārt veicina nekontrolēta migrācija. Tautas plēsējs.

Koncentrējieties uz atceres kultūru

Piemiņas kultūras kritiska apskate ir ne tikai upuru ētiskās atzinības pazīme, bet arī cieņa pret vēstures mācībām, kas veido demokrātijas pamatu. Čanks brīdināja neizmantot atmiņu un piemiņas kultūru partiju politikā, jo tas var novest pie sabiedrības šķelšanās un iedragāt demokrātiskās vērtības. Aicinājums sadarboties ar ebreju kopienu uzsver kopīgas piemiņas nozīmi Austrijas politiskajā vidē.