Eiropas satelīts atklāj dramatisku jūras līmeņa celšanos!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Sentinel-6A satelīts izseko jūras līmeņa celšanos, tuvojoties Sentinel-6B palaišanai. Būtiski dati klimata izpētei.

Der Sentinel-6A Satellit erfasst den Meeresspiegelanstieg, während der Sentinel-6B-Start bevorsteht. Wesentliche Daten für Klimaforschung.
Sentinel-6A satelīts izseko jūras līmeņa celšanos, tuvojoties Sentinel-6B palaišanai. Būtiski dati klimata izpētei.

Eiropas satelīts atklāj dramatisku jūras līmeņa celšanos!

2025. gada 17. novembrī gaidāmā satelīta Sentinel-6B palaišana tika apspriesta šodien Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) rīkotajā preses pasākumā. Sentinel-6B ir daļa no Zemes novērošanas programmas “Copernicus”, un to vada ESA sadarbībā ar ES Komisiju. Kopā ar tā priekšgājēju Sentinel-6A, kas darbojas kopš deviņdesmito gadu sākuma, šiem satelītiem ir bijusi būtiska loma precīzā globālā jūras līmeņa mērīšanā. Abu satelītu kopējās izmaksas ir aptuveni 400 miljoni eiro, un tajā iesaistīti aptuveni 40 uzņēmumi, tostarp Vīnē bāzētais kosmosa uzņēmums Beyond Gravity.

Sentinel-6A uzrāda satraucošu tendenci: lai gan no 1993. līdz 2003. gadam jūras līmenis pieauga vidēji par aptuveni 2 mm gadā, pašreizējais satelīts tagad ir dokumentējis pieaugumu par 4,2 mm gadā. Tas nozīmē, ka kopējais jūras līmeņa pieaugums kopš 1999. gada ir jau 9,38 cm. Šie dati ir īpaši svarīgi, jo aptuveni 900 miljoni cilvēku dzīvo zemu apgabalos, kurus apdraud plūdi no jūras līmeņa celšanās. Neskatoties uz satraucošajiem datiem, salu valstu un skarto reģionu balsis bieži vien ir maz dzirdamas.

Satelītu datu atbilstība

Satelītu mērījumu rezultāti ir ne tikai svarīgi vides pētījumos, bet arī tiek iekļauti dažādos praktiskos lietojumos. Dati cita starpā atbalsta laika prognozes, piekrastes zonu pārvaldību un kuģošanas drošību. Ik pēc desmit dienām visu Zemi pārklāj satelīti, kas ļauj veikt ļoti precīzus augstuma mērījumus. Tie ir ļoti svarīgi īstermiņa prognozēm par ārkārtējiem laikapstākļiem, piesārņojošo vielu dreifēšanu ūdenī un okeānu temperatūru.

Turklāt nesen veikts Tulānas universitātes pētnieku pētījums parādīja, ka Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) prognozes no 1996. gada, kas paredzēja globālo jūras līmeņa celšanos par gandrīz astoņiem centimetriem nākamo 30 gadu laikā, bija ārkārtīgi precīzas. Faktiski reālais pieaugums kopš 1996. gada ir bijis deviņi centimetri, pārsniedzot IPCC prognozēto. Šī atšķirība daļēji ir saistīta ar kūstošām ledus loksnēm Arktikā un Antarktikā, jo tā laika modeļi par zemu novērtēja okeānu sasilšanas ietekmi uz šo ledus lokšņu stabilitāti.

Reģionālās analīzes nozīme

Zinātnieku uzdevums joprojām ir pārvērst globālos datus īpašās reģionālās prognozēs, lai palīdzētu izstrādāt adaptācijas pasākumus. Jūras līmenis ne visur paaugstinās vienmērīgi, tāpēc vērojama ievērojama mainība. Pētījumiem šeit ir izšķiroša nozīme, jo dati no NASA satelītu misijām un NOAA okeāna novērošanas programmām ir ļoti vērtīgi.

Kopumā pašreizējā jūras līmeņa celšanās tendence liecina, ka ir steidzami jārīkojas, lai mazinātu riskus visvairāk skartajos reģionos. Gaidāmā tehniskā attīstība un intensīvāka starptautiskā sadarbība ir būtiska, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas.

Papildinformāciju par jūras līmeņa celšanās mērījumiem un ar tiem saistītajiem atklājumiem var atrast Kleine Zeitung un Research and Zināšanas.