Vētras Gnēzavā: dramatiski plūdi un dubļu nogruvumi!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Spēcīgas vētras Gnēzavā: plūdu un dubļu nogruvumu dēļ 2025. gada 15. jūnijā bija nepieciešams izvietot 60 ugunsdzēsējus.

Schwere Unwetter in Gnesau: Überflutungen und Murenabgänge erforderten den Einsatz von 60 Feuerwehrkräften am 15. Juni 2025.
Spēcīgas vētras Gnēzavā: plūdu un dubļu nogruvumu dēļ 2025. gada 15. jūnijā bija nepieciešams izvietot 60 ugunsdzēsējus.

Vētras Gnēzavā: dramatiski plūdi un dubļu nogruvumi!

2025. gada 15. jūnijā Gnesavas pašvaldībā, Karintijā, notika vardarbīgs reģionālais pērkona negaiss, kas būtiski ietekmēja pilsētas centru. Skaļi Noklikšķiniet uz Karintija Vētra ilga aptuveni 50 minūtes un izraisīja plūdus Turracher Straße (B 95), kas uz laiku bija jāslēdz. Pagrabi bija pilni ar ūdeni, un ugunsdzēsēji tika izsaukti, lai novērstu bojājumus.

Vairākas ugunsdzēsības vienības, tostarp Gnesau, Himmelberg un Zedlitzdorf, tika izvietotas kopā ar 12 automašīnām un 60 neatliekamās palīdzības dienestiem, lai novērstu vētras sekas. Īpaši nopietna bija dubļu plūsma Kirčerbahā, uz dienvidiem no Gņevas. Par laimi, cietušo nav, taču situācija prasīja ātru glābēju rīcību. Sattendorf/Ossiacher See ūdens glābšanas dienestam nācās arī glābt sērfotāju no vētrainas situācijas.

Laika prognozes un ekstrēmi laikapstākļi

Dienai pēc vētras, 16.jūnijam, meteorologi prognozē lietainu laiku un nedēļas aukstāko dienu ar maksimālo temperatūru līdz 25 grādiem. kronis ziņots. Šie ekstremālie laika apstākļi ir saistīti ar pašreizējām zināšanām par klimata pārmaiņām.

Skaļi DWD Eksperti strādā pie ekstremālo meteoroloģisko notikumu klasifikācijas, lai uzlabotu risku novēršanu pret stiprām lietusgāzēm. Klimata prognozes liecina, ka ārkārtēji laikapstākļi, īpaši spēcīgas lietusgāzes, turpmākajos gados palielināsies. Šīs izmaiņas rada arvien lielākas problēmas civilajai aizsardzībai, kā arī pilsētplānošanai un telpiskajai plānošanai.

Projekta “Ekstrēmu meteoroloģisko notikumu klasifikācija” rezultāti liecina, ka nokrišņi siltākā vidē arvien biežāk notiek neliela apjoma stipru lietusgāžu veidā, kas potenciāli var radīt lielākus postījumus. Jo īpaši vietējiem atšķirīgiem faktoriem, piemēram, topogrāfijai un urbanizācijas pakāpei, ir izšķiroša nozīme, lai noteiktu, cik smagi šādi laikapstākļi ietekmē cilvēkus. Tāpēc turpmāka operatīvo datu vākšanas attīstība ir būtiska nākotnē.

Kopumā notikums Gnesau parāda, cik steidzami ir jāveic pasākumi, lai uzlabotu sagatavotību katastrofām un civilo aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz gaidāmajiem ārkārtējiem laikapstākļiem.